Garšaugi uz palodzes
Ja nav sava dārziņa, bet gribas ēdienu uzlabot ar dažādiem garšaugiem, var nodoties radošajiem eksperimentiem un izveidot nelielu garšaugu dobi turpat uz palodzes – to var izveidot gan puķukastē, gan vienkārši lielā puķupodā – tikai tad augi jāizvēlas tā, lai cits citu nenomāktu. Pavisam vienkāršs variants ir nopirkt atbilstošu maisu ar zemi un maisā ar nazi iegriez tikai tās vietas, kur paredzēts iesēt zaļumus.
Garšaugi mājoklī dod daudz labuma – tie sniedz ne tikai garšas nianses ēdienos, bet ļauj priecēt arī acis ar savu dažādību. Turklāt kā jebkuri augi, tie atsvaidzina gaisu telpā, turklāt vēl ir brīnišķīgi aromatizatori.
Pavasaris ir tas laiks, kad sagaidāmi visātrākie rezultāti – un jau pēc pusmēneša būs redzami pirmie augi un nākamā pusmēneša laikā jau varēs baudīt pirmos ēdienus ar paši saviem garšaugiem. Ja augi tiks sēti rudenī vai ziemā, tad uz rezultātu nāks pagaidīt ilgāk, turklāt labāk nodrošināt papildus apgaismojumu. Sākotnēji vēlams augus laistīt, zemi viegli apsmidzinot, lai netraucētu sēkliņai dīgt. Ja garšaugus paredzēts audzēt ilgāku laiku, tad zemi ieteicams pēc vidēji trim mēnešiem papildus mēslot.
Dažas ierosmes, kādus garšaugus audzēt:
Dilles – visiem tik zināmas un tik daudz kur izmantojamas – gan pievienojot salātiņiem, gan kartupelīšiem, gan sāļajiem našķiem sagatavojot klāt krējuma mērcīti, kur lieliski iederas arī dilles. Jāņem gan vērā, ka dilles dīgst un aug lēni.
Loki – atliek vien uz ilgāku laiku paturēt sīpolus siltumā, lai mazie, zaļie lociņi jau sprauktos ārā, līdz ar to tiem pat nav obligāti nepieciešama zeme, lai tie augtu un vairotos. Lieliski noder dažādos salātos, zupās, uz maizītes. Var pievienot arī jogurtam un biezpienam.
Pētersīļi – lai arī pētersīļi aug lēnām, procesu var paātrināt, nokniebjot galotnīti. Labi iederas zupās, pie skābpiena produktiem, gaļas un zivju ēdieniem.
Citronmelisa – brīnišķīga ar to, ka der gan pamatēdieniem – dārzeņu salātiem, zivju, gaļas, olas, rīsu ēdieniem, gan saldajiem. Tomēr jāuzmanās, lai to nepievienotu par daudz.
Selerija – ar seleriju brīnišķīgi var aizvietot sāli. Lieliski iederas dažādās zupās, pie gaļas un zivju ēdieniem.
Sinepes – viegli audzējamas, arī ziemā. Labi iederas salātos, uz maizes, pie gaļas un zivju ēdieniem. Tiek izmantotas zaļās lapiņas.
Timiāns – lai arī aug lēnām, ir vērtīgs ar to, ka ir daudzgadīgs. Lieliski noder pievienošanai trekniem ēdieniem – cepešiem, zupām, jo ne tikai uzlabo garšu, bet arī atvieglo ēdiena sagremošanu. Atšķirībā no citiem garšaugiem, ko ieteicams pievienot pēc ēdiena pagatavošanas, šo var pievienot jau ēdiena gatavošanas sākumā.
No Cālis.lv apmeklētāju personīgās pieredzes
„Savu eksperimentu ar dillēm rezultātā secināju, ka visiem šiem garšaugiem nepieciešams daudz gaismas (to jau var ar papildus apgaismojumu nodrošināt) un galvenais - daudz jo daudz svaiga gaisa (un šo diez vai ziemā izdosies saorganizēt). Man nesanāca, tad logi nonstopā jātur vaļā. Diez vai mājinieki to paciestu, pat ja es būtu ar mieru visu laiku kažokā tupēt. Un dillei ar' tas aukstums diez vai patiks.”
„Ar salātiem man iekštelpās nekas normāls nav sanācis, toties redīsi mazliet aug, un to lapiņas var izmantot kā salātus.”
„Nezinu gan, tad jau man tādi jocīgi salāti, audzēju jau n-to gadu dzīvoklī uz palodzes un nekas nav tizls un izstīdzējis, garšo arī labi. Man gan visu dienu logos ir saule. Es tikai mazliet uztraucos par to cik viņi labi veselībai, jo tomēr aug pilsētas gaisā. Ielas jau man loga priekšā nav, bet puskilometrs līdz ceļam ar nebūs. Šogad arī jau sadīguši un ir tīri smuki, spināti tāpat.”
„Kā garšaugs podiņos ļoti labi aug baziliks (gan tas zaļais, gan lillīgais), mazie asie pipariņi, u.tml.”
„Vari mēģināt, bet izaugs tāda gara, kārna, galīgi nekāda tā dille. Man visi garšaugi, kas no sēkliņām uz palodzes audzēti tādi izskatās, lai gan tā no skata nemaz tik tumšs tur nav. Labāk aug, ja to, ko rimčikos mazos podiņos pārdod, pārstāda lielākos podos ar zemi. Tie jau ir lieli un neizstīdzējuši uzreiz, pamazām var šķīt un vēl pieaug drusku klāt.”
„Var audzēt uz palodzes ingveru, lapas lietojamas arī tējā, saknes raža pēc apmēram 6 mēnešiem.
Pati nesen tikai esmu iestādījusi, palasījos krievu forumā, daudzi veiksmīgi audzē.
P.S. ingvera sakni var likt pa taisno zemē, bet manuprāt labāk paturēt gaišā vietā (man mēnesi stāvēja, var mazāk) izdzina zaļu asnus un izveidoja jaunus mazus bumbulīšus. Izrādās Holandē ir iegājies modē kā istabas augs. Domāju pamēģināt arī dobē.”
„Man ir smuka maza kastīte, kurā saberu no pērnā gada pāri palikušo kūdras un zemes maisījumu, leju vienkārši ar parasto ūdeni. Sasēdinu kastītē sīpolus un gaidu. Pēc pāris nedēļām ir ko ēst. Citi audzē ūdens burciņās, bet man labāk patīk zemē. Kad vieni jau vairs neaug un ir sapuvuši, nogriežu sakni un sēdinu citus iekšā, tik pieberu mazliet zemi. Izskatās, ka viņi daļu zemes „apēd”.”
„Augšu negriezu, jo stādīju jau tādus, kam zaļumiņi galā. Bet lasīju, ka brūnā daļa (miza) gan pēc iespējas jānoņem, jo tā paildzina dīgšanu. Nezinu, cik taisnības, bet šķiet, ka tas bija Dārza pasaulē.”
„Es zaļumus audzēju puķu kastē aiz virtuves loga. Agrā pavasarī iestādu salātus, tad jau pa vidam sabakstu seleriju, baziliku un kad pēdējie ieaugušies, salāti jau daļēji ir noēsti. Tad man tur jau kuro gadu pārziemo estragons un ir izspraucies. Vēl sasēju dillītes - tās gan tādas vārgas, bet ir. Un pa vidam kādu samtenīti, lai košāks.”
"Man dikti labi izauga paprika kastītē uz palodzes. Sametu kastē sēklas no nopirktās paprikas (dažreiz gadās, ka jau paprikā iekšā sēklas ir ar asniem). Plānoju arī turpmāk tā audzēt. Vēl ļoti labi aug uz palodzes kressalāti. Aug ļoti ātri, katru dienu frizēju ar šķērītēm pa taisno šķīvī iekšā."
"Jā, kressalāti aug labi. Un tik ātri, ka nepaspēj iztīdzēt. Un, protams, klasika - sīpols burkā."
Iveta Rozentāle
Visi rakstā publicētie attēli no Hemera Photo Clip Art
Citi noderīgi raksti
Aprunāties par šīm un citām tēmām varat forumos
Zaļumu un pūkainīšu stūrītis
Virtuves noslēpumi
Ārstnieciskais uzturs