Spogulis

Attiecības ar bijušo vīru/sievu

«Kādas vēl attiecības!», kāda iesauksies. Ja nav kopīgu bērnu, kas gan vēl varētu saistīt šķīrušos ļaudis. Citai nāk prātā aina – kopīgā bērna kāzas, kurā viesu godā gan vecāki un vecvecāki ar savām jaunajām otrajām pusītēm, gan bērna tēvs ar jauno sievu, gan tu pati ar jauno vīru. Ģimenes idille vai murgs tāda ballīte? Mūs konsultē Latvijas Psihoterapeitu Biedrības psihoterapeits Viktors Ozoliņš.

Viedokļi no forumiem

Vispirms – viedokļi no forumiem, lai parādītu, cik dažādi ir uzskati un cik atšķirīgas ir vienas situācijas izpratnes.


  • Varbūt esmu jukusi, bet man gribas uzturēt normālas attiecības ar bijušo vīru un vīra jauno sievu. Pateicu to vīram, viņš teica, ka tas esot nenormāli. Man gribētos saglabāt labas attiecības ar bijušo vīru un līdz ar to pieņemt viņa jauno dzīvi.

  • Tu esi izdzīvojusi, pārdzīvojusi, vārdu sakot – pabeigusi savas attiecības ar vīru, tāpēc Tevi netracina doma par Tava bijušā vīra jauno sievu.

  • Uzreiz pēc šķiršanās kopā tusēt varētu būt grūti vai vismaz kaut kādā mērā neērti, jocīgi, bet pēc kāda laika – mierīgi.

  • Es uz vīra dēla jubilejām gan eju līdzi ciemos uz viņa ex māju, gan viņa ex ir bijusi pie mums ciemos. Tikai mūsu situācija bija tāda, ka tad, kad sapazināmies viņa ex jau dzīvoja ar citu vīrieti, tāpēc laikam nevienam nebija nekādu šaubu, ka kādam būtu slēptas domas, mērķi.

  • Bijušajai sievai vīra jaunajā ģimenē nav nekas meklējams.

  • Mana attieksme ir bijusi strikta – ja ir nepieciešamība, varam tikties neitrālā teritorijā, bet manā mājā vīra bijušās sievietes savu kāju nespers.

  • Bērns grib, lai svarīgajos momentos ir klāt abi vecāki, nevis uz maiņām. Ja vien tēvs vēlas arī turpmāk pildīt tēva lomu (cik nu viņam tas iespējams, esot citā ģimenē), tad ir tikai normāli, ka arī tēva jaunajai sievai nāksies šajās attiecībās ņemt dalību. Un normāli, ja var mierīgi sarunāties arī ar šī bērna māti.

  • Pieaugušo civilizētas attiecības padara bērnu dzīvi normālāku. Bērnam tēvs arī pēc šķiršanās ir tēvs, vecvecāki, tēta māsa arī pēc šķiršanās ir radinieki, pie kam kopējie ar jaunās ģimenes esošajiem un potenciālajiem bērniem

  • Pieklājīga komunikācija nepieciešamības gadījumā un viss.

  • Dari viņai zināmu, ka priecājies, ka tavs ex ir atradis sev citu, ka novēli viņam to labāko, jo zini, ka jūs tik tiešām nesaderējāt, tad otrajai būs vieglāk uzturēt normālas attiecības.

  • Uzskatu, ja visiem tas ir komfortabli (tusēties kopā) un pieņemami, tad ir ok. Bet pa lielam jau iemesls šādai «draudzībai» parasti ir vēlme to ex dabūt atpakaļ vai jaukties viņa dzīvē no tās puses, kura tai brīdī ir viena.

  • Ar bijušo vīru, viņa jauno sievu un viņu bērniem viens pie otra ciemojamies, mēs pie viņiem braucam uz bērnu jubilejām, un arī otrādi. Es uzskatu, ka tas ir normāli, kad pieauguši cilvēki prot nodalīt pagātni no tagadnes un tikt skaidrībā par savām jūtām un savstarpējām attiecībām. Katrā ziņa bērns ir laimīgs redzot, ka vecāki ir laimīgi un nekonfliktē.

  • Kādēļ jācenšas draudzēties ar cilvēku, kurš ir atteicies būt ar ģimeni kopā (kas jau pamatu pamatos bija kā apliecinājums jūsu draudzībai, uzticībai un vēl kam vairāk) – būtībā nodevis visus pārējos, ja vien šķiršanās iemesls tiešām nav abpusējs mierīgs lēmums? Tas nenozīmē, ka jāizturas slikti, negatīvi, aizvainojoši vai ignorējot otru cilvēku, jo kaut kādu iemeslu dēļ taču viņš tika iemīlēts un izvēlēts par bērna tēvu.

  • Uzskatu, ka nav nepieciešamības bērnam radīt iespaidu, ka tāda šķiršanās pa labi, pa kreisi un čupošanās visiem ex, pex un esošajiem ir ideālas ģimenes paraugs.

  • Manā skatījumā – draudzenes viņas var nebūt, bet nu cienīt viena otru varētu, tas nozīmē, ka ja gadās būt vienā pasākumā, tad uzvesties normāli un dabiski, netaisot scēnas. Elementāri sasveicinoties, arī aprunājoties, ja gadās kopīga tēma un tā.

Iespējamie attiecību modeļi pēc šķiršanās

Mierīga līdzāspastāvēšana, ignorēšana, naids vai draudzība? Savstarpējo attiecību modelis pēc šķiršanās vispirms jau ir atkarīgs no šķiršanās veida (ar skandālu, šķiršanās no varmākas un tirāna vai salīdzinoši mierīgi un vienojoties). Ja ar skandālu, tad droši vien puses viena otru redzēt nevēlēsies. Problēmas var rasties tad, ja abi dzīvo netālu un var nejauši satikties vai strādā vienā darba vietā.

Foto: istockphoto.com

Ja šķīrušies mierīgi, ir uzskats, ka tas vien, ka nesader kā pāris nenozīmē, ka jāzaudē otrs kā labs paziņa, interesants cilvēks (ja viņš tāds ir). Pretēja viedokļa paudēji klāsta, ka šķirties kā draugi nevar. Tas vai nu nozīmē, ka mēs izliekamies un liekuļojam tēlojot laipnību un draudzīgumu, bet izjūtam dusmas vai žēlumu vai arī turpinām cerēt, ka atkal būsim reiz kopā. Vislabāk būtu vienoties, ka nedraudzēsies. Nezvanīt, izdzēst vienam otru no sociālajiem tīkliem, lai negribas palielīties, pasūdzēties, nevērotu otra dzīvi. Ja viens no jums vai abi nodevāt mīlestību, kāda garantija, ka nebūs jāpiedzīvo arī vilšanās draugā.

Un tomēr – ja uzzinām, ka pēc ilgas neredzēšanās satiksim bijušo, kāpēc piedomājam pie izskata, gribam parādīt, ka dzīvojam labi, vēl labāk nekā ar viņu. Ja cilvēks būtu pavisam vienaldzīgs, vai tad mums nebūtu vienalga, ko domā?

Psihoterapeita Viktora Ozoliņa komentārs

Nav viegli atvadīties, nav viegli šķirties

Paldies rakstītājām forumos! Jūs esat izteiksmīgi parādījušas, ka šis jautājums dzīvē nav vienkāršs. Viens no svarīgākajiem iemesliem ir labi zināms, bet diez vai ir novēršams: nav viegli atvadīties, nav viegli šķirties. «...man gribas uzturēt normālas attiecības ar vīru un vīra jauno sievu. Pateicu to vīram...» – Šķiet, ka šajos teikumos ir rakstīts par vienu un to pašu vīrieti, un netieši par vēl kādu tikpat cilvēcisku vēlēšanos. Saasinot šo jautājumu, var sacīt, ka runa īstenībā ir par to, kā pārciest un pabeigt šķiršanos.

Ja attiecības ir bijušas tuvas un nozīmīgas, tad atvadīšanās aizņem laiku. Pat tad, ja šķiroties visskaidrāk apzinātais pārdzīvojums būtu nepatika un sašutums pret otru, pa īstam pieņemt to, ka bijusī vairs nav sieva; bijušais vairs nav vīrs – tas ir nopietns un parasti ilgs sērošanas darbs. To nav iespējams pasteidzināt un atvieglināt, ne ar pamācībām sev, ne ar mešanos citās seksuālās un romantiskās attiecībās. Var ilgi saglabāties spēcīgas un pretrunīgas jūtas arī tad, ja attiecību izbeigšana notiek bez «skandāla» t.i. bez ārēja dramatisma. Ja juridiskā šķiršanās vai partnera galīga aiziešana dzīvot citur notiek visbeidzot pēc gadiem ilgas emocionālas «aiziešanas», to var izjust kā atvieglojumu, taču tas nav nācis ne ātri, ne vienkārši.

Forumos minētais rāda, ka var saglabāties un mulsinoši izpausties arī tādas emocionālas saiknes, kuras šķiet vieglāk pieņemt par jau zudušām, atraisītām. «Izdzēst vienam otru no sociālajiem tīkliem!» «Ja nejauši satieku, kā savaldīties?...» «Vai paturēt kā rezerves variantu saimniecībai?» «Kāpēc es vēl arvien cenšos viņam patikt un vienlaikus pierādīt viņam, ka man bez viņa ir labi?» Arī vīrieša ierašanās, tā teikt, neklauvējot savās bijušajās mājās šķiet ne tikai iesīkstējis paradums vien. Nerunājot par gadījumiem, kad bijušais cenšas panākt savu no bijušās uzbāzīgi vai pat vardarbīgi, var minēt – ja jūtama īpaša, pastiprināta vēlēšanās kaut kādā veidā attiecības saglabāt vai arī īpaša vajadzība tās tīši «izdzēst», tad forumos minētais vēlējums, pagātnes nodalīšana no tagadnes: «Tu esi izdzīvojusi, pārdzīvojusi, vārdu sakot – pabeigusi savas attiecības ar vīru...» vēl nav gluži īstenojies, un tam vēl vajadzīgs darbs un laiks.

Vecāki šķiroties nešķiras no bērniem

Komentāros ir jau skaidri pateikts, ka vecāki arī šķiroties viens no otra nešķiras no bērniem, tomēr gribētos to uzsvērt vēlreiz.

Kā izturēties pret viņa (viņas) tagadējo partneri? Kā jau zinām, ir spēkā visi pieklājības likumi. Vai attiecības izvērtīsies draudzīgas, to grūti paredzēt, bet tas ir atkarīgs arī no otrās ģimenes.

Visbeidzot, par raksta sākumā iztēloto pāra kopīgā bērna kāzu ainu, kurā skatāms visu paaudžu atkārtotās laulībās veidojies radu pulks. «Ģimenes idille vai murgs?» Visdrīzāk, ne viens, ne otrs. Atkārtotas laulības un, kā tās reizēm dēvē, saliktas ģimenes (angl. stepfamilies) ir mūsdienu īstenība, ar ko cenšamies sadzīvot. Šādās ģimenēs parasti nākas izjust vairāk samulsuma un ir vajadzīga lielāka piepūle, veidojot – varētu teikt, gan prātā, gan sirdī – savu tuvinieku kopainu. Citējot forumos rakstīto: «...bērnam tēvs arī pēc šķiršanās ir tēvs; vecvecāki, tēta māsa arī pēc šķiršanās ir radinieki, pie kam kopējie ar jaunās ģimenes esošajiem un potenciālajiem bērniem»; «...bērns ir laimīgs redzot, ka vecāki ir laimīgi un nekonfliktē.»

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Kāpēc daži cilvēki necieš bērnus

Kad attiecībās ienācis trešais – pornogrāfija

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas