Spogulis

Cienīt bērnus no iepriekšējās laulības

Veidojot jaunas attiecības, pastāv iespēja, ka vīrietim un sievietei jau būs bērni no iepriekšējām attiecībām. Tas var būt kā brīnišķīgs papildinājums, bet var radīt arī sarežģījumus.

Jo mazāks bērns, jo vieglāk viņš spēj pielāgoties jaunajai situācijai. Bērnam augot lielākam, viņam izveidojas savs viedoklis un līdz ar to var būt lielāka pretestība, tāpēc gaidīto mīļuma pilno attiecību vietā sanāks vien mierīga līdzās pastāvēšana.

Ja otrs cilvēks ienāk ģimenē, bērnam mazam esot, ir svarīgi tomēr bērnam izstāstīt, kāda ir patiesā situācija, pat ja bērns otru pieaugušo pats izvēlas saukt par mammu vai tēti. Jo citādāk problēmas var rasties, bērnam pieaugot. Uzzinot īstenību, pusaudzim liksies, ka pieaugušie viņam ir melojuši vienmēr un par visu, un lielā mīlestība var pārvērsties lielā dumpīgumā. Arī tad, ja jaunās attiecības izveidojas bērna pusaudžu vecumā, tad var būt izteikti mēģinājumi pārkāpt robežas, izteikt sarkastiskas piezīmes un rīkoties pretēji pieaugušo iedomātajam scenārijam.

Bērnam ir grūti pieņemt, ka svešs cilvēks viņam norāda, ko darīt vai nedarīt, jo īpaši, ja pieaugušais ienāk viņa vidē, kur līdz tam bijusi cita kārtība un paradumi, kur viens no vecākiem bijis viens pret vienu ar bērnu.  Ar to ir jārēķinās, bet nav jāuztver kā sava problēma, lai nepadarītu to vēl lielāku. Ja bērns ticis lutināts, esot kopā ar tēti un mammu, viņam būs vēl grūtāk pieņemt, ka svešs pieaugušais ievieš savu kārtību, turklāt vēl ir kopā ar viņa mīļoto cilvēku. Bērni vecāku otro pusīti var uztvert kā konkurentu un sacensties par uzmanību, labvēlību.

Jāizvērtē, ja bērns dzīvo pie jaunās ģimenes, vai tas ir noticis ar bērna piekrišanu, vai tā izlēmuši paši vecāki. Jo, ja bērnam pret to ir iebildumi, viņš izrādīs lielāku pretestību pret visu notiekošo un arvien uzskatīs, ka pie otra vecāka būtu bijis labāk un to vienmēr uzsvērs. Bērns var spēlēt uz to, ka viņa mamma ir  daudz labāka, vairāk ļauj, bet no vienas puses ir pilnīgi saprotams, ka bērnam sava mamma būs vislabākā, no otras puses var saprast, ka bērns to grib izmantot kā ieroci. Tajā nevajag iesaistīties, un nekad nevajag to apstrīdēt. Jo vecāki ir vecāki, un neviens to vietu bērna dzīvē nevarēs ieņemt.

Ja rodas problēmas saimnieciskā ziņā, jāmeklē varianti, kā tās risināt. Piemēram, ja bērns negrib darīt kādus darbus mājās, aprunāties, ko bērns gribētu darīt, paskaidrojot, ka katram ir savi uzdevumi, kas mājās jāveic. Līdz ko ar bērnu un viņa viedokli rēķinās, viņš arī labprātāk iesaistās. Ir jābūt skaidri nospraustiem uzdevumiem un robežām, kā jebkurās attiecībās, kas saistītas ar bērniem – tā būs vieglāk gan pieaugušajiem, gan bērniem. Bet svarīgi, lai šajā procesā ir iesaistīts arī bērns un viņa vēlmes, nevis bērns vienkārši nostādīts fakta priekšā.

Psihologi uzsver, ka emocionāli cilvēku var ievainot tur, kur viņš pats saredz savu vājo vietu. Jo tad, ja cilvēks jūtas pārliecināts par sevi, neviens arī viņu neaizvaino. Ja pieaugušais par kaut ko jūtas vainīgs, bērns to ātri sajutīs un var to izmantot. Tātad, ja bērns izmanto kādu pieaugušā vājā vietu, viens no risinājumiem ir pašam pieaugušajam novērtēt sevi vai otru cilvēku labāk. Lai arī bērns arī vēlas vecāku uzmanību, otrajai pusītei nav jāsatraucas par savu nozīmību. Vecāku mīlestība pret bērnu ir atšķirīga no tā, kā pieaugušais mīl savu mīļoto cilvēku.

Svarīgi, lai pārim būtu vienota nostāja, kā izturēties, kādas būs arī prasības. Kā arī, ja attiecībās ienāk sieviete, tad tēvam ir jāspēj pašam parādīt, ka viņš mīl ne tikai jauno sievieti, bet arī turpina mīlēt bērnu. Tāpat arī nevajag krist otrā galējībā, lai tikai būtu labāka par māti, sieviete bērnam visu atļaus, lutinās, neko neaizrādīs un neprasīs. Jo, lai iegūtu bērna uzticību, ir būtiski neliekuļot un arī nepielabināties. Bērns jūt izlikšanos. Ir jābūt godīgam un jāciena bērns, nevis jāuzskata viņš par tādu kā piekabīti mīļotajam cilvēkam. Un ir jāmāk paskatīties uz notiekošo arī ar bērna acīm.

Ja otrā pusīte ienāk mammas un bērna vidē, jārēķinās, ka bērnam būs grūti pierast, ka laiks, ko mamma iepriekš veltījusi viņam, tagad tiek atvēlēts svešam cilvēkam. Turklāt šim svešajam cilvēkam vēl ir savi noteikumi, kas ir atšķirīgi no iepriekš pierastā. Katrā ziņā nevajag gribēt, ka bērns uzreiz otru pieņems atplestām rokām. Viss notiek pakāpeniski, un beigu beigās pieaugušais ar bērnu var kļūt par labiem draugiem vai pat uzticības personām. Bet tā ir liela māksla, ienākot jau izveidotā kārtībā, atrast vietu sev un nelikt bērnam justies atstumtam. Ja bērns tiks iesaistīts kopīgos pasākumos, ja viņam būs laiks joprojām būt divatā ar mammu vai tēti, ja viņš redzēs, ka mamma kopš šīm attiecībām ir kļuvusi laimīgāka, bērnam būs vieglāk jauno cilvēku ģimenē pieņemt. Bērns jutīsies priecīgs, ja tiks novērtēti viņa hobiji, aizraušanās, panākumi, palīdzēts, piemēram, kopīgi kaut ko veidojot, ejot uz bērna nodarbību noslēgumu, piemēram, izrādi, dejošanas konkursu. Tajā laikā var izstāstīt arī par savām interesēm, pastāstīt, kas bērnam tajā var likties interesants un jauns.

Ja pāris pats ir laimīgs, viņiem ir vieglāk ļaut justies laimīgiem arī citiem, tai skaitā bērniem. Tāpēc pieaugušajiem ir svarīgi saprast, kāpēc izjuka viņu iepriekšējās attiecības un ko darīt, lai tas neatkārtotos vēlreiz. Nākamās attiecības nedrīkst būt glābiņš. Bērniem arī ir lielāka cieņa un arī vēlme sadarboties ar pieaugušajiem, kuri paši ir sakārtojuši savu dzīvi, nevis staigā kā nelaimes čupiņas un purpina par neizdevušos dzīvi un laiku. Tas īpaši svarīgi, ja bērni ir gan vīrietim, gan sievietei. Jo pieaugušajiem ir jābūt labam pašvērtējumam, stabilām attiecībām, lai mīlestība pietiktu ne tikai saviem bērniem, bet arī mīļotā cilvēka bērniem.

Bērnam ir svarīgi būt ar abiem vecākiem, neskatoties uz to, ka tie viens vai abi izveidojuši jaunas ģimenes. Tajā pašā laikā bērnam ir arī vērtīga pieredze redzēt divus modeļus, kā var veidot ģimenes, kādas ir attiecības starp pieaugušajiem un ar bērniem.

Iveta Rozentāle

Citi interesanti raksti

Jūtu izrādīšana ģimenē

Dzīvot, nevis eksistēt brīvdienās

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas