Spogulis

Izpratne par homoseksualitāti Latvijā

Latvijā pagaidām ļoti jūtīgas ir jebkuras tēmas, kas saistītas ar homoseksualitāti. Apvienības «Mozaīka» valdes locekle Evita Goša mums palīdzēja rast atbildes, kāpēc Latvijā ir izveidojusies tieši tāda situācija, kāda tā ir.

Cilvēku attieksme pret homoseksuāliem cilvēkiem

Saskaņā ar aptaujām un pētījumiem (piemēram, Eurobarometer aptaujām un ES Pamattiesību aģentūras pētījumiem) Latvija ir viena no homofobiskākajām ES dalībvalstīm. Runa ir gan par sabiedrības un valsts/pašvaldības iestāžu attieksmi pret cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju, gan tiesisko regulējumu (precīzāk, tā neesamību, piemēram, Latvijā gejiem un lesbietēm nav iespējas reģistrēt savas attiecības, tādējādi gūstot tiesisku aizsardzību; homofobiski motivēti, noziedzīgi nodarījumi netiek uzskatīti par naida noziegumiem; nepastāv normatīvs diskriminācijas uz seksuālās orientācijas pamata aizliegums ārpus darbavietas utt.).

Foto: istockphoto.com

Skaidrs, ka sociālas pārmaiņas sabiedrībā risinās lēni, turklāt tās nenotiek pašas par sevi. Sabiedrība nekad nav gatava, tas ir vēsturiski pierādījies, par piemēru ņemot kaut vai balsstiesību piešķiršanu sievietēm. Katrās pārmaiņās cilvēkiem pašiem ir jāiestājas par savu līdztiesību, piemēram, agrāk, lai mainītu sabiedrību un tās uzskatus par noteiktiem jautājumiem, tas bija jādara sievietēm. Līdzīgi ir ar cilvēku ar citādu seksuālo orientāciju pieņemšanu.

Nevar salīdzināt naidpilno, uzkurināto atmosfēru 2005. gadā un 2006. gadā ar situāciju šodien. Ja 2006. gada Saeimas vēlēšanās homofobija tika veiksmīgi izmantota kā vēlēšanu platforma (LPP), tad pēdējās vēlēšanas rādīja, ka tas vairs nav iespējams (PLL vēlēšanu kampaņā vēl izmantoja homofobiju, taču sabiedrība aizvien vairāk saprot, ka cilvēki ar citādu orientāciju nevienu neapdraud, ka naids ir ticis kurināts mākslīgi, mēģinot visās nelaimēs atrast vienu vainīgo).

Politiskā ietekme uz cilvēku attieksmi

Liela nozīme ir politiskajam uzstādījumam. Ja politiķi domā par visas sabiedrības labklājību, nevis tikai kādas sabiedrības daļas labsajūtu, kas turklāt būvēta uz neiecietību un naidu pret kādu citu sabiedrības grupu vai bailēm no tās, un ja politiskais kurss ietver cilvēktiesību ievērošanu ne tikai vārdos, bet arī darbos, situācija nevar neuzlaboties.

Evita Goša atzīst: «Ļoti cerīgi raugāmies uz jauno Saeimas sastāvu un valdību. Darbojoties «Mozaīkā» no tās pirmsākumiem, redzu vairākas pozitīvas tendences. Lai arī par cik pretrunīgiem Latvijas sabiedrībā netiktu uzskatīti praidi, pateicoties tiem, par jautājumiem, kas saistīti ar cilvēkiem ar citu orientāciju, aizsākās tik plaša diskusija, un tie nonāca politiskajā dienaskārtībā. Praidi arī atklāja, cik kompleksaina un naidpilna pret citādo ir liela sabiedrības daļa (respektīvi, praidi nevis radīja problēmu, bet atspoguļoja to, ka sabiedrība līdz tiem bija tikai izlikusies, ka viss ir skaisti un problēmu nav), un ar tiem tika aizsākta diskusija par to, ka cilvēki ar citu orientāciju Latvijā ir tiesiski neaizsargāti – kas nav redzams, tam nav tiesību.»

Foto: istockphoto.com

Iepazīstoties ar jautājumiem par lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transseksuāļiem, cilvēki saprot, ka geji un lesbietes ir tādi paši cilvēki kā ikviens no mums. Aizvien biežāk dzirdami homoseksuālu cilvēku tiesību atbalstoši politiķu izteikumi (arī premjers norādījis, ka homoseksuāļiem ir jānodrošina tiesības reģistrēt partnerattiecības), samazinās negatīvo komentāru skaits internetā, ievērojami mazinājies pret homoseksuāliem cilvēkiem vērsto publikāciju skaits medijos. Arī pret apvienību «Mozaīka» netiek vērstas nekādas akcijas (savulaik tika, piemēram, uzlauzta mājaslapa, konkrētiem «Mozaīkas» aktīvistiem tika izteikti draudi utt.). Ir jūtams, ka cilvēki ir informētāki nekā pirms dažiem gadiem un stereotipi tiek kliedēti.

Arī «Mozaīkai» šobrīd ir vieglāk strādāt, un tiek īstenoti projekti, kuru realizācija pirms dažiem gadiem nebūtu iedomājama (piemēram, kopā ar Dānijas Cilvēktiesību institūtu «Mozaīkas» cilvēki apmāca policistus par naida noziegumiem).

Kopumā var teikt, ka situācija uzlabojas, jo sabiedrībā ar homoseksualitāti saistītie jautājumi kļūst aizvien redzamāki, notiek diskusijas, un tendences Eiropā ir tādas, ka gan ES līmenī, gan Eiropas Padomes līmenī, gan nacionālo valstu līmenī LGBT (‘lesbian, gay, bisexual and transgender’) cilvēku tiesiskā aizsardzība tiek paaugstināta, kā arī tiek veikti pasākumi, lai mazinātu neiecietību un atbalstītu dažādību.

Homoseksuāļu atšķirīgās tiesības pasaulē

Attieksme pret homoseksualitāti ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem, piemēram, no valsts iekārtas, reliģijas ietekmes, vēsturiskajiem notikumiem u. tml. Nav iespējams salīdzināt Zviedriju ar Ugandu vai Malaiziju ar Slovēniju.

Pasaulē ir septiņas valstis, kur par homoseksuālām attiecībām var sodīt ar nāvi (piemēram, Sudānā, Irānā un Mauritānijā). Vairāk nekā 80 valstīs homoseksuāļiem var tikt piespriests cietumsods (piemēram, Turkmenistānā, Zambijā un Tanzānijā). Savukārt katru gadu palielinās to valstu skaits, kur viendzimuma pāri var noslēgt laulību vai partnerattiecības (dažās valstīs no tām izriet tieši tādas pašas tiesības kā no laulības, bet dažās kādas tiesības trūkst, piemēram, tiesības adoptēt bērnus; dažās valstīs gan pretēja dzimuma, gan viendzimuma pāriem pastāv iespēja noslēgt gan laulību, gan partnerattiecības).

Eiropā tikai septiņās valstīs viendzimuma pāriem ir iespējams stāties laulībā (ārpus Eiropas to var izdarīt, piemēram, Kanādā, Argentīnā u. c.), četrpadsmit Eiropas valstīs iespējams reģistrēt partnerattiecības, un trīspadsmit valstīs pastāv kopdzīves regulējums, kad divu cilvēku savienība tiek tiesiski aizsargāta arī tad, ja viņi nereģistrē savas attiecības, bet pastāv apstākļi, kas apliecina viņu kopdzīvi, piemēram, kopīga mājsaimniecība.

Tāpat daudzās Eiropas valstīs vienam no viendzimuma pāra partneriem ir tiesības adoptēt otra partnera bērnu (piemēram, situācijā, kad sieviete ir izmantojusi mākslīgās apaugļošanas sniegtās iespējas vai viņai ir bērns no iepriekšējām attiecībām). Vairākās valstīs viendzimuma pāriem ir tiesības kopīgi adoptēt bērnus (aizvien vairāk pētījumu apliecina to, ka vecāku seksuālajai orientācijai nav nekādas ietekmes uz bērniem; ja tā būtu, kāpēc vairums homoseksuāļu uzaug heteroseksuālās ģimenēs?).

Foto: istockphoto.com

Seksuālajai orientācijai nav nekādas ietekmes uz cilvēka spēju būt par vecāku, to nosaka katra cilvēka individuālās īpašības. Visās ES valstīs ir aizliegta diskriminācija darbavietā, un lielākajā daļā Eiropas valstu ir aizliegta diskriminācija arī citās dzīves jomās (diemžēl ne Latvijā). Tāpat lielākajā daļā Eiropas valstu homofobiska motivācija, izdarot noziedzīgu nodarījumu, tiek atzīta par vainu pastiprinošu apstākli, un šāds nodarījums tiek kvalificēts kā naida noziegums (diemžēl ne Latvijā).

Tā saucamās attīstītās Rietumu demokrātijas LGBT tiesību jomā un sabiedrības attieksmes ziņā ir vismaz 20–30 gadus mums priekšā. Tur ir spēcīgas, respektablas ombuda institūcijas, LGBT jautājumi ir aktuāli politiskajā dienaskārtībā (nespriež par to, kā LGBT cilvēkiem tiesības liegt, bet gan, kā tās pēc iespējas efektīvāk nodrošināt). LGBT jautājumi darba jomā tiek risināti arodbiedrībās, ir arī LGBT darbinieku arodbiedrības (t. sk. policijā un armijā). Arodbiedrības piedāvā darba devējiem apmācības pretdiskriminācijas jomā, ir LGBT organizācijas, kas apmāca arodbiedrību biedrus LGBT tiesībās darba jomā.

Ir arī daudzas komercsabiedrības, kur ir LGBT cilvēku apvienības, ir komercsabiedrības, kas saviem darbiniekiem nodrošina tā saucamo «diversity training», t. i., apmācības, kur tiek stāstīts par to, kā darbinieku dažādība un tās respektēšana darbavietā veicina darbinieku radošumu, efektivitāti un lojalitāti, jo darbinieki jūtas vērtīgi un cienīti tādi, kādi viņi ir (neatkarīgi no viņu dzimuma, ādas krāsas, seksuālās orientācijas vai jebkurām citām pazīmēm).

Rietumvalstīs jau sen ir saprasts, ka visi cilvēki nav vienādi un tiem tādiem nav jābūt. Jo laimīgāks cilvēks jūtas tāds, kāds viņš ir, jo labāks un uzticamāks pilsonis un darbinieks viņš ir. Kādas sabiedrības grupas apspiešana bremzē visas sabiedrības attīstību. Ir redzama saikne starp visu cilvēku vienlīdzīgām iespējām (neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, seksuālās orientācijas, etniskās izcelsmes un citām pazīmēm) un valsts labklājību. Evita Goša saka: «Uzskatu, ka arī nespēja atrisināt latviešu-krievu jautājumu ievērojami bremzē Latvijas attīstību. Kamēr kāda sabiedrības grupa tiek atstumta, tikmēr tai tiek liegta iespēja palīdzēt veicināt labklājību, šī grupa tiek demotivēta sniegt savu ieguldījumu. Tieši tās valstis, kas ciena cilvēku neatkarīgi no viņa acu, matu vai ādas krāsas un jebkurām citām pazīmēm, ir valstis, kur ir ļoti augsts dzīves līmenis. To pierāda reālā situācija attīstītajās valstīs.»

Iveta Rozentāle

Citi interesanti raksti

Mīti par psihoterapiju

Nebeidzamais stāsts par rindām uz bērnudārziem Rīgā

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas