Spogulis

Krīze var satuvināt

Ir pāri, kuri krīzes laikā izšķiras, jo viņi nespēj sadzīvot grūtībās, tomēr citi pāri atkal satuvinās, iemācās dzīvot citādāk un redzēt laimi ne tikai materiālajās vērtībās vien. Tāpat izturības pārbaudei iet cauri attiecības ar līdzcilvēkiem, jo daudz kas šobrīd tiek uztverts saasināti, daudz kas noklusēts, bet vienā brīdī par it kā sīkumu viss tiek izlikts ārā pārāk emocionāli un pārspīlēti. Tāpēc jārēķinās, ka, lūdzot palīdzību, ne tikai cilvēks var atteikt, bet arī pateikt visu ko domā un ko arī nedomā. Un tomēr, ja palīdzība nepieciešama, ir jābūt gana drosmīgam to pajautāt – radiniekiem, draugiem vai pašvaldības sociālajai nodaļai – turpinot arī pašam rīkoties.

Ikviena krīze cilvēka dzīvē ir arī iespēja. Un cilvēkam ir jābūt cīnītājam, lai izkļūtu no emocionāliem pārdzīvojumiem un sasniegtu savas vēlmes un mērķus. Lai sevī varētu atrast spēku piecelties brīdī, kad viss ir zaudēts, var būt nepieciešams kāds, pie kā aiziet, ar ko dalīties savās bēdās, kas vienkārši uzklausa.

Jebkurā problēmā ir labi spēt saskatīt arī ko pats cilvēks ir ne tā darījis, ka nonācis līdz parādiem, līdz nespējai atdot kredītus un tamlīdzīgi. Ja cilvēks spēj saredzēt savas kļūdas – sevī, domās, attieksmē, darbos, tad ir iespējams turpmāk kaut ko darīt citādāk – gan attiecībās ar cilvēkiem, gan naudu. Nav viena universāla padoma visiem, jo lai arī problēmas ir līdzīgas, katrs cilvēks ir citādāks un tikai viņš pats spēj atrast sev piemērotāko risinājumu, tajā pašā laikā nenoslēdzoties sevī, bet domājot, ejot, prasot padomu, izprotot, kā īstenībā ir.

Katram ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi pašam, neatkarīgi no valdības, vīrieša vai likteņa, tad ir iespēja atrast risinājumu, jo cilvēks saprot, ka tikai no viņa paša būs atkarīgs, vai izdosies ko mainīt, ko atrast, ko uzlabot. Ja cilvēks patiešām grib sevi pilnveidot, rast risinājumu, tas noteikti izdosies, pat ja ne tik ātri vai tik labi, kā iecerēts. Katrā ziņā, lai mainītu savu materiālo pasauli, vispirms ir jāsāk ar sevi pašu.

Nenoliedzami, ka, lai kā cilvēks strādātu ar sevi un meklētu risinājumu, ik pa laikam tomēr var uzmākties izmisums, un uz brīdi tam arī var ļauties, bet ar domu, lai pēc tam tomēr saņemtos. Dusmas, panikas, bailes – tās labāk nobīdīt malā, jo palīdzēt tās nepalīdzēs tik un tā. Turklāt jārēķinās, ka bailes, trauksme, nemiers ir izjūtas, kas var pāriet fiziskās sajūtās – galvassāpēs, sliktā dūšā, bezmiegā u.tml. Kā justies, tā ir katra paša izvēle, jo viens tajā pašā situācijā jutīsies labi un būs laimīgs, bet otrs nelaimīgs. Kā saka – mēs nevaram izmainīt realitāti, bet varam mainīt savu attieksmi pret to. Pozitīva attieksme, kas papildināta ar mērķtiecīgu darbību, palīdz tikt pie izvēlētā mērķa vai risinājuma.

Kamēr cilvēka dzīvē viss norit pēc viņa plāna un iecerēm, ir viegli būt laimīgam, bet brīdī, kad cilvēks tiek atlaists no darba, kad ģimenes ierastās attiecības mainās, jo vīrs nevis iet uz darbu, bet sēž mājās un aizmirstas alkoholā vai neprot uztaisīt vakariņas vai aprūpēt bērnus, kad sievietei ir jāmeklē variants, kā spēt atbalstīt vīrieti, bet reizē arī nepieļaut, ka viņš pierod pie situācijas kā tādas un nesāk sevi žēlot, bet turpina darboties un meklēt, tad cilvēks var pārliecināties, kāds viņš patiesībā ir un uz ko ir spējīgs. Ir būtiski katram nenoslēgties savā čaulā, bet gan runāt vienam ar otru par savām izjūtām, domām, darbiem, lai varētu viens otru saprast un būtu viens otram līdzās ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Jebkura pieredze, kas mūs nesalauž, padara mūs stiprākus.

Brīžos, kad līdz ar ikdienas kreņķiem labās domas un ticība sāk strauji samazināties, problēmu jāmēģina palaist vaļā un atslābt, dziļi sevī izjūtot, ka viss ir un būs labi. Svarīgi ir koncentrēties nevis uz problēmu, bet kā to risināt - tātad nevis uz kredītu, bet gan naudas iegūšanu un peļņu, nevis uz krīzi attiecībās, bet uz attiecību pilnveidi. Dzīve ir mūsu arī tajā brīdī, kad tajā ir problēmas, bet ja cilvēks gaidīs, kamēr tās beigsies, lai būtu laimīgs, var nākties gaidīt pārāk ilgi. Un jebkurā situācijā ir arī skaisti mirkļi, tikai jāmāk tos saskatīt, izcelt un priecāties par tiem. Un šos mirkļus mēs varam radīt paši.

Iveta Rozentāle

Citi interesanti raksti

Jūtu izrādīšana ģimenē

Dzīvot, nevis eksistēt brīvdienās

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas