Spogulis

Mīļā, beidz mani zāģēt!

Kritizēšana un zāģēšana mums, sievietēm, ir iemīļota spēlīte, kas padodas viegli, dabīgi un bez īpašas piepūles. Diemžēl, šajā ieradumā ir vairāk ļaunuma nekā labuma, bet to visbiežāk saprotam tikai tad, kad attiecības ir uz sabrukšanas robežas un vīrietis paziņo – «Es vairs nevaru izturēt, ka tu mani visu laiku zāģē!» Cālis.lv pēta – kas patiesībā slēpjas zem sievietes vēlmes kritizēt un pamācīt.

Reti kad atradīsim cilvēku, kurš būtu pilnīgi apmierināts ar savu dzīvi un nemaz nesūdzētos, ka varētu būt labāk. Tāda ir cilvēka daba, ka, saskaroties ar neveiksmēm, neizdošanos, nepiepildītajiem mērķiem un sapņiem, mēs meklējam šo situāciju izskaidrojumu.  Visai bieži – tā vietā, lai neizdošanās iemeslus meklētu sevī, vieglākais un ātrākais reakcijas veids ir sākt sūdzēties un kritizēt citus. Kādēļ ne? Tas atrisina visas problēmas un sniedz mierinājumu – vainīgi taču ir visi citi – valdība, ekonomika, sistēma, pedagogi, mediķi, apstākļi, vīrs, tikai ne es pati! Līdzīgs modelis nereti valda arī ģimenē – pie sievietes neapmierinātības sajūtas vienmēr ir vainīgs vīrs vai bērni.

Kādēļ mēs kritizējam?

Uzmācīgas zāģēšanas un kritizēšanas iemesli var būt dažādi. Dažas sievietes šādu attiecību modeli ir neapzināti pārņēmušas no vecāku ģimenes un kopē mātes attieksmi pret tēvu. Citām tā ir vainas sajūta un pašcieņas trūkums – norādot uz vīra trūkumiem, sieviete cenšas noturēt savu pašcieņu un pierāda, ka ir labāka par vīru. Šeit atbilstošs ir likums, ka savu vainu un kauna sajūtu mēs neapzināti projecējam uz citiem, tā teikt – cita acī redz skabargu, bet savā  – baļķi neredz.

Foto: istockphoto.com

 Sievietes mēdz zāģēt arī tādēļ, lai taptu sadzirdētas, piemēram, ja sieviete jau bērnībā nav saņēmusi nepieciešamo uzmanību un vēlāk viņai bijušas komunikācijas problēmas, tad zāģēšana un kritizēšana ir veids, kā tikt sadzirdētai un ņemtai vērā. Kopumā – kritizēšanas dziļākie psiholoģiskie iemesli nav glaimojoši – kritizēšana ir aizsargreakcija, ja cilvēks pats jūtas nepilnvērtīgs vai vainīgs. Nepārtraukti norādot, ka otrs cilvēks kaut ko dara nepareizi, piemēram, nepareizi audzina bērnus, veido attiecības, tērē naudu vai pavada brīvo laiku, tiek ierobežota otra cilvēka brīvība attiecībās.  Tieksme izmainīt cilvēku, lai viņš atbilstu kādam izsapņotam ideālajam vīrietim, liecina par privātīpašnieciskuma sajūtu un netieši parāda – «tu neesi pietiekoši labs priekš manis». Diemžēl, šādi negatīvie signāli tiek ātri uztverti un attiecības no tā cieš.

Stāsta ģimenes attiecību mediatore Lelde Kāpiņa: «Kritizēšana neko labu nevienam nav nesusi, jo tajā brīdī, kad sieviete kritizē un pārmet savam vīram, patiesībā no vienas puses viņa dzen vīrieti projām un parāda, ka viņš nekam nav derīgs. Kritizēšana, pirmkārt, ir iekšējā vajadzība apliecināties, ka sieviete ir labāka – pretēji vīrietim, viņa visu ir izdarījusi pareizi  – pamanījusi, ko vīrs izdarījis slikti un nepareizi, atradusi cēloni visām problēmām, diagnosticējusi visas vīra kļūdas. Vai kritizēšana var mainīt kādu rīcību? Nē, parasti nekas nemainās – kritizētājs, kurš vienmēr cilvēkiem norāda, māca un stāsta, kā lietas jādara pareizi, ir agresora jeb varmākas tips, un šis cilvēks vienmēr atradīs jaunas lietas, par ko sūdzēties. Pat, ja vīrs savas motivācijas dēļ sāks mainīties, sieviete – kritizētāja atradīs citu grēkāzi vai novedīs cilvēku, kurš bija sācis laboties, atpakaļ pie vecajām kļūdām. Un, ja šīs attiecības izjūk, pastāv liela iespēja, ka nākamajās sieviete izturēsies tieši tāpat.»

Diānas stāsts: «Es zāģēju, draudēju un raudāju, bet apstāties nebija iespējams»

Diānas stāsts ir par to, kā kritizēšanas «māksla» tiek nodota caur paaudzēm – modelis kritizēt, bīdīt un pamācīt vīrieti neapzināti tika apgūts no vecmammas un mammas, un tikai pēc pirmo laulību izjukšanas, Diāna saprata, ka, iespējams, attiecības līdz kraham bija novedusi viņa pati. Stāsta Diāna: «Zāģēšanu, kritizēšanu un sava veida emocionālu teroru es savu vecāku un vecvecāku ģimenēs redzēju un piedzīvoju visdažādākajās formās. Gan skaļus skandālus ar trauku plēšanu, gan ilgus klusēšanas brīžus, dažādas ieriebšanas, publisku zāģēšanu. Protams, es vēlējos, lai manā ģimenē viss būtu citādāk, tomēr tagad skatos, ka laikam izvēlos nepareizus vīriešus. Es vēlos veselīgas attiecības, bet mani vienmēr ir piesaistījuši nevis tie veiksmīgie un perfektie vīrieši, bet tādi «dziļie tipi», kas mēģina tik pāri kādai problēmai, iegrimst filozofiskās domās un diskusijās. Lielākā problēma laikam ir tā, ka man šķita ļoti skaisti, ka es varu šos vīriešus izglābt. Pirmajās laulībās es droši varu teikt, ka pie to izjukšanas vainīga biju pati, protams, to es saprotu tikai tagad. Sākums bija skaists, bet pirmais atkarības «starpgadījums» manī aktivizēja visu no mammas un vecmammas apgūto reakciju kokteili. Tas bija šausmīgi, es pat jutu, ka ir izmainījies mans balss tembrs, es zāģēju, terorizēju, draudēju, raudāju – visu pēc kārtas, un apstāties nebija iespējams. Pēc šķiršanās es daudz strādāju ar sevi, un otrajās attiecībās esmu krietni uzlabojusies, tomēr – atkal ir klāt kritiskais «pieraduma» laiks, rozā brilles krīt, kļūst garlaicīgāk un jūtu, ka mana iekšējā zāģētāja mostas. Vieglāk jau ir pārmest vīram, ka viņš nav tik iejūtīgs kā agrāk, nevis sev, ka es neesmu tik koķeta un interesanta. Turklāt, redzu, ka atkal, pavisam neapzināti, esmu izvēlējusies vīrieti, kuram ir problēma ar atkarībām. Diemžēl atkarības nav tā lieta, kur sieva var palīdzēt  – ja cilvēks pats neapzinās, ka ir slims un nesaprot, ka kaut kam ir jāmainās, es tur neko nevaru ietekmēt. Protams, es mēģinu nekritizēt, bet jūtu, ka tādā veidā it kā atsvešinos un norobežojos no vīra, un tad paliek bail, ka vienīgā izeja ir šķiršanās.»

Zāģēšana atkarīgā un līdzatkarīgā attiecībās

Kritizēšana un zāģēšana ir īpaši raksturīga tajās ģimenēs, kur kāds no ģimenes locekļiem ir atkarīgais, bet sieviete – līdzatkarīgā, kura ir bezspēcīga atkarības priekšā un ķeras pie kritizēšanas kā vienkāršākās un ierastākās ietekmēšanas metodes. Skaidro Lelde Kāpiņa: «Dažādas atkarības – alkohols, narkotikas, azartspēles, «laišana pa kreisi» – nes līdzi atkarību trīsstūra lomas: upura, varmākas un glābēja lomu. Atkarīgā un līdzatkarīgā attiecībās vienmēr var redzēt, ka dažādos brīžos katrs atrodas vienā, otrā vai trešajā trīsstūra punktā – vienā brīdī cilvēks kļūst par varmāku, citā brīdī – par glābēju, un tādā veidā «baro» šo atkarību trīsstūri un sava partnera lomas. Lai pārtrauktu atkarīgā un līdzatkarīgā attiecības, nav obligāti jāpārtrauc attiecības, ir jātiek ārā no šī trīsstūra. Ir skaidrs, ka ar kritizēšanu neko nevar panākt – otra cilvēka motivācija un lēmums laboties, pārtraukt dzert vai lietot narkotikas, vienmēr ir iekšējs un individuāls. Bet jau tas, ka kritizētājs pārstāj kritizēt, var dot pozitīvu rezultātu. Mēs visi savās ģimenēs un attiecībās veidojam sistēmas – šajā gadījumā tā ir sistēma «kritizētājs un upuris» vai «kritizētājs un atkarīgais»  – viņi ir izveidojuši savu funkcionējošu sistēmu.  Abās ģimenēs mamma un tēvs tā dzīvoja, tātad cilvēki intuitīvi zin, ka tas strādā un atkārto vecāku modeli. Es dzeru, tu kritizē! Es laižu pa kreisi, Tu pārmet un taisi skandālus! Bet, ja sieviete pārtrauc kritizēt un reaģēt, tas izjauc šo sistēmas balansu un situācija var mainīties.»

Kā tikt ārā no atkarību trīsstura un kritizēšanas?

Kā norāda Lelde Kāpiņa, ja sieviete pārtrauc kritizēt un kardināli maina savu izturēšanos, vīrietis var mainīties. Protams, garantijas nav, jo šāds lēmums ir jāpieņem pašam vīrietim, bet, pārtraucot zāģēt, sievietei vismaz būs vieglāk un viņa izkļūs no šī mokošā attiecību modeļa. Skaidro ģimenes attiecību speciāliste: «Svarīgi, lai sieviete saprot, ka viņa vairs nevēlas šādi izturēties un dzīvot. Lai saprot, ka vīram no tā nav ne silts ne auksts, ka viņa visu laiku kritizē, jo viņš tā arī viņu uztver kā tādu zāģmašīnu, kas katru vakaru ieslēdzas! Pēc būtības - kritizējot sieviete rāda, ka viņa visu zin labāk, un tādā veidā uzņemas visu atbildību par ģimeni, attiecībām un otru cilvēku. Bet vīrietis tikmēr var turpināt savu atkarīgā dzīvi un ne par ko neuztraukties, zinot, ka par viņu vienmēr kāds parūpēsies. Pārstājot kritizēt, sievietei paliek vieglāk, jo  atbildība tiek atdota atpakaļ  – vīrietis atkal var būt tas, kas viņš ir, pats izvērtēt savus trūkumus un rīcību, pats risināt savas problēmas. Sievietei atgriežas sirdsmiers, jo kļūdu meklēšana otrā cilvēkā tomēr ļoti uzvelk. Ko darīt? Zāģēšanas vietā labāk izteikt vīrietim komplimentus, pārtraukt rīkoties un pieņemt lēmumus viņa vietā, pārtraukt palīdzēt un glābt, piemēram, apkopt alkoholiķi vai mazgāt viņa drēbes, lai viņš pieklājīgā izskatā dotos uz darbu. Tātad, izbeigt šīs atkarības un līdzatkarības attiecības. To var darīt arī ar humoru un negaidītu rīcību, piemēram, ja joprojām nav pieskrūvēts plauktiņš vai šķībās durtiņas joprojām ir šķības, var teikt, ka patiesībā tas ir tik gudri, ka vīrietis to nav sataisījis, jo tas ir tik ļoti ērti, ka tās durtiņas stāv vaļā! Protams, vienā brīdī būs laiks arī nopietnākai sarunai, un arī tad ir ļoti svarīgi neuzņemties atbildību par otru cilvēku: «Es redzu, tev patīk dzert! Un tu tā gribi dzīvot! Tā ir tava izvēle, un es pieņemu, ka tas ir tas, kā tu vēlies dzīvot. Man ir citas robežas, es tā negribu. Ko es varu darīt savādāk, lai tava dzeršana mani netraucē? Kur tev būtu vajadzīgs mans atbalsts tajos brīžos, kad tu dzer vai nedzer? Varbūt ir kāds laiks, kad tu zini, ka tu būsi nedzēris un vēlētos parunāt  par nopietnām un mums abiem svarīgām lietām, kā mēs audzinām bērnus vai ko citu, kas tev ir svarīgs?»»

Padomi, kā pārstāt kritizēt

Pat, ja kritizēšanas pamatā nav cīņa ar atkarībām, bet zāģēšana ir tavs ieradums, pareiza rīcība ir sākt strādāt ar sevi un mainīties. Rēķinies, ka tas nebūs vienkārši, jo prāts laika gaitā ir gluži automātiski pieradis it visā saskatīt trūkumus un negatīvo. Pirms sāc, ir vērts atcerēties, par kādu dzīvi un attiecībām sapņoji pirms kļuvi par zāģētāju, un censties īstenot šādu modeli dzīvē. Tavs vīrs taču joprojām ir tas pats vīrietis, kurā tu iemīlējies, kura dēļ sarki un pucējies uz randiņiem. Kas mainījies? Vai viņš vienīgais ir vainīgs, ka attiecībās iestājusies rutīna? Ir laiks izmaiņām! Atceries – tāpat kā ar jebkuru ieradumu maiņu – tev ir jāiztur 21 diena bez kritizēšanas, un tad vēlme pēc šī nepatīkamā ieraduma kļūs vājāka.

Pārstāj kritizēt un zāģēt! Uz visiem laikiem!

Tā vietā, lai kritizētu citus, sāc analizēt un attīstīt sevi! Pirms centies izmainīt savu partneri, paskaties vispirms uz sevi! Iespējams, tev pašai ir savi trūkumi, ar kuriem  būtu steidzami jāsāk strādāt. Labāk ieguldi enerģiju savā izaugsmē!

Kontrolē savas domas un praktizē «domu apstādināšanu». Tiklīdz jūti, ka tavā prātā iezogas kāda negatīva doma un vēlme kritizēt, apstādini to un pievērsies kam citam.

Pieņem sevi un citus tādus, kādi viņi ir  – bez nožēlas, negatīvām emocijām vai vainīgo meklēšanas.

Dzīve bez negatīvisma un kritizēšanas sniedz lielu prieku un baudu, turklāt, tev radīsies daudz brīva laika, ko veltīt sev. Mēģinot apstādināt negatīvās domas, tu uzzināsi daudz jauna par savu iekšējo pasauli un veidu, kā tu uztver lietas un domā. Tava personība noteikti augs!

Aizmirsti teikumus, kas sākas ar vārdiem: Tu atkal... Tu vienmēr... Kāpēc tu nevari kā ... Vīrietim jābūt... Tu joprojām neesi... Kāpēc tu vairs...

Realitāti katrs uztver citādāk, un veidi, kā tu un tavs vīrietis uzver lietas var būt atšķirīgi. Pieņem to!

Mēģini iztēloties, kādas sajūtas tava uzvedība izraisa citiem un iejusties tavu ģimenes locekļu ādā. Piemēram, tev var šķist, ka tu dod padomu un palīdzi, citiem tā šķiet uzmācīga aizrādīšana. Padomā, vai tev šādi regulāri kritiski aizrādījumi par tavu personību nebūtu sāpinoši?

Vai tu joprojām esi tikpat seksīga, jautra un laipna, kā kāzu dienā? Ja tu zinātu, ka šovakar mājās atnāks tavs sapņu princis, tu taču nesēdētu čībās un halātā, vai ne? Esi radoša un atsvaidzini snaudošās romantiskās jūtas! 

Sieviete ir tikpat lielā mērā atbildīga par to, lai attiecības būtu interesantas un savastarpēji bagātinošas, kā vīrietis! Vai tev joprojām ir tikpat daudz intersantu stāstu, ko vakarā pastāstīt vīram? Ja nē – uzsāc kaut ko jaunu savai attīstībai. Patiesi mainoties vienam partnerim, gluži automātiski mainīsies arī otrs un tu būsi priecīga par atkal uzliesmojušo interesi!

Pat, ja tavas attiecības un laulība šķiet senas kā pasaule, pamēģini sagaidīt vīru mājās ar smaidu un pozitīvu attieksmi, nevis neizdarīto un darāmo darbu sarakstu un histēriju.

Izstrādā ieradumu paslavēt savu partneri un ģimenes locekļus, kad jūties priecīga vai lepna par viņa sasniegumiem vai rīcību. Atgādini vīram, ka viņš joprojām ir pats labākais un skaistākais pasaulē!

Nepieprasi un nekomandē citu cilvēku rīcību. Protams, tu vari panākt, ka tavs mīļotais katru rītu tev sniegs skūpstu, bet šādam skūpstam nebūs nekāda vērtība, ja tas nenāks no sirds.

Ja izsaki kritiku, tad dari to pareizi – taktiski, ar cieņu, respektējot viedokļus, argumentējot un piedāvājot risinājumu. Centies nevērst kritiku pret personību, piemēram, «Tu esi tik slinks».

Ļauj arī citiem cilvēkiem uzņemties atbildību! Nemēģini pārāk kontrolēt visas dzīves norises, ļauj lietām ritēt dabiskā plūdumā, un tavs stresa līmenis kritīsies.

Elīna Dumpe

Citi interesanti raksti

Tuvojas 30 gadi, bet joprojām esmu nevainīga

Ko vīrieša uzvedība virtuvē stāsta par viņa personību

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas