Reģistrēties
Spogulis
  1. Spogulis
  2. Psiholoģija
  3. Attiecības ar citiem

Mobings darbā

Mobinga jēdziens darba vides raksturojumā parādījies salīdzinoši nesen, bet tiek pieminēts diezgan bieži. Droši vien tas pastāvēja arī agrāk, bet tagad, krīzes un finansu optimizācijas laikā, tam pievērš īpašu uzmanību. Tā notiek gan tāpēc, ka palielinās konkurence darbavietās, gan tāpēc, ka mobinga gadījumā firmas zaudē darba produktivitāti un konkurētspēju.

Mobinga veidi

Pirmos mobinga pētījumus pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā veica psihologs doktors Heinz Leymann Zviedrijā. Viņš «psiholoģisko teroru darba vietā» nosauca par mobingu (no angļu valodas vārda «mob» (‘pūlis’)). Mobinga galvenā iezīme, kas to atšķir no parasta konflikta darba vietā vai citur, ir tā ilglaicīgums.

Foto: istockphoto.com

Mobingam ir dažādi veidi:

  • fiziskais mobings, kas saistīts ar spēka pielietošanu pret otru cilvēku, parasti sastopams armijā, skolā u. tml.;

  • verbālais mobings jeb vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana, visvairāk sastopams darba vietās un ir vērsts pret kādu darbinieku no viņa kolēģu, vadības (tad to sauc par bosingu) vai padoto puses;

  • slēptais mobings jeb izstumšana – cilvēks tiek izolēts, ignorēts, visbiežāk sastopams darba vietās.

Iespējamie mobinga priekšnoteikumi:

  1. kolektīvā ir darbinieki, ko saista radniecība vai intīmas attiecības;

  2. strādā padzīvojuši darbinieki, kas baidās zaudēt savu vietu;

  3. amatu dublēšanās;

  4. pret intrigantiem un tenkotājiem vadība neizturas nosodoši;

  5. nav precīzi noteiktas amata pienākumu un atbildības robežas;

  6. darba pienākumi ir nevienmērīgi sadalīti (viens visu laiku strādā, citam atliek laiks «mūžīgajam» pusdienu pārtraukumam);

  7. ir niecīgas karjeras izaugsmes iespējas;

  8. vājš priekšnieks, kuram liekas, ka sašķēlies kolektīvs būs vieglāk vadāms.

Par mobinga upuri var kļūt jebkurš, tomēr dažu grupu pārstāvjiem ir lielākas iespējas to piedzīvot:

  1. no pūļa atšķirīgie cilvēki;

  2. vienkārši, emocionāli atvērti cilvēki;

  3. augstprātīgi individuālisti;

  4. jauns darbinieks, kuru citi uztver kā konkurentu;

  5. cilvēki, pret kuriem vadība ir ļoti labvēlīgi noskaņota;

  6. darbinieks, kurš iecelts par priekšnieku saviem bijušajiem kolēģiem;

  7. darbinieks, kurš pēkšņi pazemināts vai paaugstināts amatā;

  8. jauns vadītājs, kurš darba vietā ātri grib ieviest jauninājumus;

  9. darbinieks, kuru dažādu iemeslu dēļ grib «izēst» no vietas;

  10. kolēģis, ar kuru pēkšņi jādala darba pienākumi;

  11. veiksmīgs ienācējs no cita rajona, citas tautības pārstāvis;

  12. darbinieks, kurš pretojies vadītāja/kolēģa seksuālajiem piedāvājumiem.

Mobinga īstenotāju mērķis:

  • iespēja izlādēties;

  • iespēja izklaidēties garlaicīgajā darba vidē;

  • iespēja sacensties asprātībā;

  • atriebties par savām neveiksmēm un citu veiksmēm;

  • iegūt vēlamo amatu;

  • saglabāt esošo darba vietu;

  • justies pārākam par citiem;

  • justies kā daļai no kolektīva, kas apvienojas pret kaut ko.

Mobinga sekas

  • Kolektīvam. Mobings saliedē nevis darba kolektīvu, bet gan biroja pūli. Arī kārtīgie un godīgie darbinieki necenšas aizstāvēt izstumto – kamēr viņi to nedara, viņi paši atrodas relatīvā drošībā. Dažu darbinieku pašnovērtējums krasi pieaug, bet darba rādītāji pazeminās. Darbiniekiem kļūst svešas tādas morāles normas kā kauns un sirdsapziņa.

Foto: istockphoto.com

  • Upurim. Cilvēku var piemeklēt nervu sabrukums, psihiska trauma, ilgstoša stresa sekas – fizisku sāpju parādīšanās, pašnovērtējuma samazināšanās, nepilnvērtības komplekss. Ne visi mobinga upuri iesniedz atlūgumu. Cilvēki negrib atzīties sakāvē, cenšas noturēties, cik ilgi vien iespējams. Viņi apgalvo, ka viņiem nav raksturīgi vienkārši padoties, neskatoties uz jebkādiem apstākļiem. Daži neiet prom, jo baidās, ka neatradīs citu darbu.

  • Firmai. Mobinga dēļ agri vai vēlu samazinās darba ražīgums, darba pienākumu izpilde, var nākties apmaksāt mobinga upura slimības lapas. Ja mobings vienu reizi ir sekmīgi attīstījies, tas atkārtosies. Gaidiet jaunus upurus un aizmirstiet par pilnvērtīgu atdevi darbam. Nav laika – esam ķērušies pie jauna upura!

Kā cīnīties pret mobingu

  • Ja esat kļuvis par mobinga upuri, vērojiet, kas notiek kolektīvā, pievērsiet uzmanību attieksmes maiņai pret jums, analizējiet cēloņus. Nebrīnieties, ja neatradīsiet objektīvus iemeslus.

  • Jāatrod tie, kuri nav iesaistījušies mobingā, kuriem jūs simpatizējat, un jāmēģina viņus noskaņot pret pāridarītājiem. Uzturiet draudzīgas attiecības ar tiem, ar kuriem tas ir iespējams.
  • Varat mēģināt uzsākt sarunu ar moberu līderi. Varat runāt par kādu neitrālu tēmu, lūgt palīdzību kādā jautājumā. Varbūt sarunas laikā viņš sapratīs, ka neesat tāds cilvēks, kā viņam bija licies.

 

  • Varat lūgt padomu firmas personāla vadības nodaļā, vērsties pie uzticības personām, ja tādas ir, pie arodbiedrības vai firmas vadības.

  • Esat mierīgs, labvēlīgi noskaņots, lieciet manīt jūsu profesionalitāti. Izvairieties no asiem konfliktiem, histērijas, tas tikai vēl vairāk iedvesmos moberus. Ja mobings ir tikko sācies, varat parādīt, ka spējat būt arī nedaudz agresīvs.

  • Ja situāciju ir grūti vai pat neiespējami mainīt, nebojājiet savus nervus – iesniedziet atlūgumu.

Raksta tapšanā izmantotas idejas no portāla www.rabota.ru.

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Mīti par psihoterapiju

Izpratne par homoseksualitāti Latvijā

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas

Darbs, darbiņš