Spogulis

«No mūžīgiem mīlniekiem – par mūžīgiem ienaidniekiem?» jeb Kā izšķirties pareizi?

Šķiršanās no tuva cilvēka vienmēr ir sāpīgs notikums, it sevišķi – ja kopā pavadīti skaisti brīži, radīti bērni un kalti spoži nākotnes plāni. Šķiršanās ir arī intensīvu emociju laiks – kādam joprojām ir saglabājušās jūtas, cits jūtas piekrāpts un nodots, vēl kādu pārņem dziļa depresija vai atriebības kāre. Cālis.lv meklē atbildi  - kā izšķirties pareizi, lai savstarpējie strīdi, dusmas un rūgtums netraucētu veiksmīgi atgriezties dzīvē kā «brīvam cilvēkam».

Raudāt un strīdēties – tas ir normāls šķiršanās process

Uzsākot šķiršanās procesu, laulātie iziet cauri vairākām fāzēm, katrā saskaroties ar citām sajūtām, vajadzībām un attieksmi pret laulāto. Pirmā fāze tiek uzskatīta par grūtāko, jo pāris ļoti pārdzīvo laulības izjukšanu un instinktīvi pretojas pārmaiņām. Šajā laikā laulātie kavējas pagātnes notikumos, meklē šķiršanās iemeslus un vainīgos, un visbiežāk, abi cilvēki uzskata, ka pie visām pagātnes, tagadnes un nākotnes problēmām vainīgs ir otrs. Valda satraukums un strīdu gaisotne, kam nereti pievienojas tādas sajūtas kā dusmas, izmisums, bailes, depresija vai vainas sajūta. Šajā laikā otrajā plānā tiek novirzītas arī rūpes par bērniem, jo vecāki ir pārāk iegrimuši savās emocijās. Nākamā fāze saistās ar sērošanas periodu – cilvēks pārdzīvo šķiršanos, ir emocionāli viegli ievainojams, visu uztver ļoti saasināti un sāpīgi.

Foto: istockphoto.com

Savukārt, pēc sērošanas perioda atgriežas cilvēka enerģija un pašvērtējums, kas izpaužas kā agresijas un dusmu fāze. Laulātie strīdas ar daudz lielāku enerģiju un mēģina pierādīt, ka otrs ir slikts un viņam par to ir jācieš. Ja bijušais vīrs un sieva izsāp katrs savu sāpi un veiksmīgi izstrīdas, katrs no viņiem sāk apzināties sevi kā brīvu cilvēku, un līdz ar to – sāk baudīt dažādas brīva cilvēka dzīves priekšrocības. Lai gan valda stereotips, ka šķiršanās sāpju remdināšanai cilvēki iesaistās virknē nenopietnu attiecību, visbiežāk šķirteņi vienkārši izbauda, ka beidzot var pieņemt lēmumus, kas attiecas tikai uz viņiem pašiem, un kā neatkarīgas personas iesaistās dažādās sen plānotās aktivitātēs. Šajā posmā beidzot atgriežas indivīdu spēja veikt arī vecāku pienākumus. Enerģijas līmenis, spēja risināt problēmas un pieņemt lēmumus ir augsta, tādēļ šis uzskatāms par piemērotāko brīdi, lai risinātu arī laulības šķiršanas juridiskos aspektus. Noslēdzošo laulību šķiršanas posmu varētu saukt par «atgriešanos». Sērojošais indivīds ir pārdzīvojis zaudējumu un atgriezies dzīvē, ir atgriezusies drošības sajūta un spēja kontrolēt savu dzīvi, kā arī pazudušas bailes plānot nākotni bez bijušā laulātā.

Pieci soļi, kā veiksmīgi pārdzīvot šķiršanos

Pieņem, ka tavs laulātais patiesībā nekad nemainīsies un pārstāj par to satraukties un dusmoties. Daudziem pāriem centieni izmainīt otru gadu gaitā kļūst gluži par apsēstību, diemžēl šāds attiecību modelis nes līdz arī daudz stresa un dusmu. Tiklīdz pieņemsi, ka tavs vīrs ir tas, kas viņš ir, un viņš nekad nemainīsies, sajutīsi, ka aizvainojums lēnām izgaist.

Atlicini sev laiku skumt, bēdāties un raudāt. Šķiršanās nozīmē, ka laulība ir mirusi, ierastā dzīve ir pagātne un realitātei ir jāmainās. Pēc jebkura zaudējuma seko sērošanas periods, un arī zaudējot laulību, nedrīkst emocijas un sāpes turēt  sevī, bet jāļaujas skumjām un asarām. Kad emocijas būs atbrīvotas un sāpes izsāpētas, tu varēsi virzīties dzīvē tālāk.

Palaid prom visas savas dusmas un naidu. Lai kāds būtu šķiršanās iemesls – krāpšana, atkarība, agresija vai citi laulību grēki – tiklīdz ir pieņemts lēmums šķirties, tev ir «jāatlaiž» savas dusmas. Tāpat, centies saprast, ka jūs vairs neesat kopā un katram no bijušajiem laulātiem ir tiesības pieņemt savus lēmumus, nekonsultējoties ar otru.

Atceries, kas tev patika tavā mīļotajā, pirms jūs apprecējāties. Tikai tādēļ, ka jūs viens otru vairs nemīlat, nenozīmē, ka šīs unikālās un pievilcīgās īpašības būtu zudušas. Šīs lietas, kuras agrāk tev šķita tik šarmantas, tagad var veidot pamatu cieņpilnām attiecībām, lai laulība tiktu šķirta mierīgi.

Neklusē! Ja esi satraukusies par bērnu audzināšanas vai citiem jautājumiem, kas pēc šķiršanās skars jūs abus, tev ir jārunā ar bijušo vīru. Dari to mierīgi un bez pārmetumiem.

Nebeidzamai cīņai un tiesas procesiem – nē!

Lai kādi būtu pareizas šķiršanās noteikumi, bieži vien realitātē laulības šķiršana nes līdzi veselu virkni negatīvu emociju. Šķirot laulību cilvēki jūtas nodoti, piekrāpti, pamesti, vīlušies laulībā un partnerī, dusmīgi, nelaimīgi – šīs ir sajūtas, kas raksturo krīzi, un tikai ar saviem spēkiem no krīzes situācijas reizēm ir grūti tikt ārā. Lai pārdzīvotu šo posmu, šķiršanās laikā būtu nepieciešama kāda neitrāla atbalsta persona, kas palīdz risināt savstarpējos strīdus. Stāsta ģimenes attiecību mediatore Lelde Kāpiņa: «Šķiršanās procesā nereti ir daudz strīdus situācijas, it sevišķi, ja šķiras ģimene, kurā ir bērni. Tomēr vecākiem ir jāsaprot, ka vienīgais pareizais rīcības variants ir tikt vaļā no cīņas atmosfēras, apsēsties pie sarunu galda, lai kopīgi izlemtu un vienotos, kā noritēs dzīve pēc šķiršanās. Ja ģimenē ir bērni, tad lielākais pluss šādā risinājumā ir tas, ka bērns jūt stabilitāti, skaidrību un noteiktību –  viņš redz, ka mamma un tēvs spēj vienoties un viņam nekad nepazudīs neviens no vecākiem. Diemžēl šādu rezultātu nevar iegūt uzsākot nebeidzamu tiesvedību, kuras rezultātā viens no pāra vienmēr jūtas zaudētājs un arī bērns jūtās zaudējis vienu no vecākiem. Es redzu situācijas, kad cilvēki ir piecus gadus tiesājušies, dzīvo neatrisināta konflikta situācijā, kuru paši visu laiku uzkurina, un sabojā attiecības ne tikai savā starpā, bet arī ar bērniem. Un man ir tiešām ļoti žēl to bērnu, kuru vecāki ir tērējuši un joprojām tērē savu laiku un enerģiju strīdiem, jo tas ir tas laiks un enerģija, ko bērni varētu saņemt no vecākiem, ja viņi pārstātu savā starpā cīnīties. Ja pāris ir nolēmis šķirties, bet nespēj savā starpā vienoties, būtu nepieciešams meklēt ģimenes psihoterapeita palīdzību vai konfliktus risināt ar ģimenes attiecību mediatora palīdzību. Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību, pašas mēģina atrast konstruktīvu konflikta risinājumu. Un tā ir brīnišķīga lieta, ka bāriņtiesas piedāvā bezmaksas mediācijas pakalpojumu, jo mediācijā cilvēkiem palīdz izkāpt ārā no savstarpējās cīņas un saprast, kāds ir labākais risinājums abiem partneriem.»

Mamma un tētis šķiras – ko teikt bērniem?

Diezgan reti ir tādi gadījumi, kad šķīrušies cilvēki paliek labi draugi, bet šķiršanās procesā pārim ir jāsaprot, ka pastāv divas atšķirīgas lietas – lietas, kas attiecas uz mums kā pāri, kuras mēs risinām vai esam atrisinājuši, un lietas, kas attiecas uz bērniem, kuras ir un būs jādara kopā. Vecākiem ir skaidri jāapzinās, ka, pirmkārt, bērnam ir vajadzīgi abi vecāki, otrkārt, bērnus nedrīkst iesaistīt strīdos vai noskaņot pret otru vecāku. Skaidro ģimenes psihoterapeite Iveta Lielmane: «Kad vecāki strīdas vai šķiras, bērni bieži vien pie visām situācijām vaino sevi, tādēļ vecākiem būtu  nepieciešams noņemt no bērna šo vainas sajūtu un atbildību, paņemt  visu situācijas smagumu uz sevi. Abiem vecākiem vajadzētu vienoties, ka viņi bērnam sniegs līdzīgu informāciju un situācijas skaidrojumu, lai bērns varētu sajust,  ka vecāki situāciju kontrolē un tur roku uz notikumu pulsa. Bērnam nedrīkst neko solīt, dot naivas cerības, noskaņot pret otru vecāku vai mēģināt vilināt dzīvot pie sevis. Nepieciešams ar godīgumu un atbildības sajūtu izstāstīt, ka šī dzīve, kāda mums bija mums visiem kopā, vairs nesanāks: «Mēs esam viens otram nodarījuši daudz sāpīgas lietas, tādēļ mums ir grūti būt kopā. Mēs esam mēģinājuši, centušies, darījuši daudz lietas, lai saprastu, vai mums jābūt kopā vai nē, un ir tā sanācis, ka šobrīd mēs nevaram būt kopā, jo mēs nemīlam viens otru tik ļoti, kā agrāk. Kā būs pēc tam? Mēs tagad nevaram pateikt, jo vēl nezinām, kā būs.Visticamāk, mēs nebūsim kopā. Bet, pat ja mēs viens otru vairs nemīlēsim tik ļoti, jūs mēs mīlēsim tik un tā, jo jūs mums vienmēr būsiet bērni, katram atsevišķi un abiem kopā.» Bērniem vajag godīgi pateikt, ka mēs nezinām un paši esam nobijušies, kā būs tālāk, bet mēs pacentīsimies vērst situāciju tā, lai nav tik sāpīgi. Nepieciešams pastāstīt bērnam arī par sāpēm. Ka mammai un tētim arī šī situācija ir ļoti sāpīga. Kā jau pie jebkura zaudējuma, tuvinieka nāves vai šķiršanās, kad cilvēki nezin ko teikt, viņi noslēdzas un izliekas, ka tādas situācijas nav. Bet tas ir absurdi, jo bērns taču visu jūt. Un viņam nepieciešams saprast, ka mamma un tētis arī jūt. Nedrīkst radīt bērnam sajūtu, ka mamma un tētis neko nejūt, viņiem viss ir labi, tikai man – mazajam sāp un nekas nav skaidrs. Bērnam ir jāpaskaidro, ka viņš šajā situācijā neko nevar izdarīt, jo tā nav viņa lieta, viņam nav par to jāuztraucas un vecāki visu sakārtos.»

Elīna Dumpe

Citi interesanti raksti

Tuvojas 30 gadi, bet joprojām esmu nevainīga

Mīļā, beidz mani zāģēt!

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas