Spogulis

Poligāmija. Kāpēc gan ne?

Mūsdienās nevienu neizbrīna pāri, kuri ilgi dzīvo kopā un neprecas vai precas tad, kad kāzās piedalās kopīgie bērni. Bet kā ir ar tādu ģimenes attiecību modeli kā poligāmija? Ko saprotam ar šo jēdzienu? Iespējams, varam jautāt – Poligāmija? Kāpēc gan ne?

Mūs konsultē psihoterapeits Valdis Briedis, un rakstā izmantoti fakti no portāla www.memoid.ru.

Poligāmijas jēdziens

Poligāmija ir termins, ar kuru apzīmē laulības formu, kurā vienam no partneriem vienlaicīgi ir vairāki pretējā dzimuma partneri.

Foto: istockphoto.com

Citā skaidrojumā – teorētisks modelis, hipotētiska cilvēku ģimenes attīstības pakāpe, par kuras iespējamo pastāvēšanu izteicās H. L. Morgans un citi 19. gs. antropologi; tas nozīmē to, ka vīriešu grupai ir pastāvīga dzimumdzīve ar noteiktu sieviešu grupu un visiem vīriešiem ir vienādas tiesības uz jebkuru sievieti, un otrādi. Sarunvalodā šajā vārdā parasti dēvē ģimenes modeli, kura īstais nosaukums ir poliginija jeb daudzsievība. Savukārt poliandrija nozīmē daudzvīrību – ģimenes formu, kurā sieviete var būt laulībā ar vairākiem vīriešiem vienlaikus.

Tā kā mūsdienās arvien vairāk izplatīta kopdzīve bez laulībām, tad ar poligāmiju saprot ilgstošas attiecības, kurās ir iesaistītas vairāk nekā divas personas. Tā nav krāpšana, bet stabilas attiecības ar vairākām personām. Arī V. Briedis atzīmē, ka vārdu «poligāmija» ikdienā vairāk lieto kā apzīmējumu cilvēka spējai būt tuvās emocionālās un intīmās attiecībās ar vairākiem partneriem paralēli. Tātad vārds «poligāmija» netiek lietots kā termins klasiskā izpratnē. Turklāt ir uzskats, ka, piemēram, vardarbība monogāmās ģimenēs varētu būt sastopama daudz biežāk nekā poligāmās.

Poligāmo laulību tiesiskais statuss pasaules valstīs

Latvijā poligāmija ir aizliegta, jo Civillikuma 38. pants aizliedz jaunu laulību personai, kas jau atrodas laulībā. Arī vairumā pasaules valstu poligāmija ir aizliegta ar likumu, taču lielā daļā Āfrikas, Āzijas un Tuvo Austrumu valstu poligāmija ir oficiāli atzīta. Dažās valstīs šī jautājuma izlemšana ir atstāta vietējo varas iestāžu kompetencē. Reizēm ir noteikts, ka nevar būt vairāk par konkrētu sievu skaitu un/vai, noslēdzot jaunu laulību, jāsaņem esošo sievu piekrišana. Tāpat ir rinda valstu, kur poligāmās laulības vairs nedrīkst noslēgt, taču agrāk vai citās valstīs noslēgtās laulības ir spēkā.

Ieskats islāma uzskatos par poligāmiju

Portālā www.islamreligion.com lasāmi argumenti, ka Rietumu pasaulē precētam vīrietim ir normāli satikties ar mīļākajām, draudzenēm vai prostitūtām. Tas nozīmējot, ka sievietei ir likumīgas «tiesības» būt par beztiesisku mīļāko, kas nevar pretendēt ne uz palīdzību kopīgiem bērniem, ne daļu no mantojuma.

Šariats toties paredz, ka poligāmais vīrietis uzņemas atbildību un visas savas dzīves sievietes un bērnus apgādā vienādā mērā. Turpretī Rietumu pasaulē vīrieti, kas grib rūpēties par abām ģimenēm, var pat notiesāt par daudzsievību.

Viedokļi par poligāmiju

  • Ir poligāmi un ir monogāmi cilvēki, un cilvēki tādi jau ir piedzimuši. Vienam šī iedzimtība parādās vēlāk, citam ātrāk, kāds, iespējams, nodzīvo savā taigā, nezinot, kas tie par zvēriem.

  • Es varu atbalstīt vai neatbalstīt vasaru vai ziemu, pienu vai tēju, priedi vai palmu, kalnus vai okeānus, baltos vai tumšādainos cilvēkus. Tie vienkārši ir! Ar manu vai kāda cita atbalstu vai noliegumu nekas nemainīsies. Un nekam arī nav jāmainās. Poligāmija pastāv jau gadu simteņiem, vienkārši tagad par to runā atklāti.

  • Par to cilvēku maucisko gēnu?! Būtībā jau tā nav, to stimulē visatļautība un morālās, šajā gadījumā amorālās, kvalitātes. Pretlīdzeklis tikai viens – līdzīga rīcība – atklāta, bezkaunīga un pat mazliet pārspīlēta. Vīrietis vai nu aizdomāsies, ja tik daudz smadzeņu vēl ir, vai aizies. Citu variantu nav.

  • Šis nav viennozīmīgs jautājums – ja poligāmija, tad izlaidība, ja monogāmija, tad stabila laulība.

  • Ir poligāmi un monogāmi cilvēki, sākotnējo būtību nevar pārveidot. Tai jābūt paša iekšējai iniciatīvai vai lēmumam apvienojumā ar gribasspēku.

  • Tomēr izlaidība. Katrai sabiedrībai ir kādas normas, kultūras noteiktā dzīve, kuras rāmjos cilvēks pats sava labuma pēc centās turēties. Tagad rāmji sašķiebušies, visatļautība dezorganizē jau tā grūti savācamo prātu.

  • Poligāms cilvēks var mīlēt vienu un būt attiecībās ar diviem vai vairākiem, var arī mīlēt divus cilvēkus vienlaicīgi, pret katru izjūtot citādu mīlestību. Visticamāk, vienu mīlēs ilgāk, otru īslaicīgi, bet viņa mīlestība var būt īsta – tikpat īsta, cik monogāma cilvēka mīlestība.

Psihoterapeita atbildes uz jautājumiem par poligāmiju


  • Vai tiesa, ka vīrieši pēc dabas ir poligāmi, bet sievietes – monogāmas? Vai sieviešu cīņa par savu vienīgo pēc būtības ir lemta neveiksmei?

Jūs laikam jautājiet par to, vai ir dabiski, ka vienam cilvēkam vienlaicīgi ir tuvas intīmas attiecības ar vairākiem cilvēkiem. Arī vīrieši mēdz vēlēties savu vienīgo. Ir arī sievietes, kuras jūtas labi tikai tad, ja viņām ir attiecības ar vairākiem partneriem. Šādas sievietes dažādu priekšstatu dēļ neuzdrošinās to atklāti izrādīt publiskajā telpā. Tradicionāli ir iegājies, ka iniciators jeb tas, kurš izdara reālu rīcību, ir vīrietis. Un, protams, senā tēma – vīrietis ir tas, kurš dod, bet sieviete saņem un attīsta. Reāli dzīvē katrs var atrast un izveidot tādas tuvas attiecības, kādas pats vēlas. Tikai ne ar katru, kurš iepatiksies. Ne varena kaislība, ne cīņa, ne sevis ziedošana, ne pacietīga gaidīšana nedos rezultātu. No ābeles ananasus nesagaidīsi. Vienīgais veids ir būt patiesam par savām vēlmēm, vajadzībām un jūtām, tad ir izredzes, ka arī otrs tāds būs. Ja tad reālajā tagadnē var justies brīvi un labi, tad ir ticamība, ka saskanēs.


  • Tas esot veidojies laika gaitā, kad vajadzēja veidot poligāmas ģimenes, jo vīrieši gāja bojā karos un visām viņi nepietika.

Protams, sociāli apstākļi ietekmē arī ģimenes un attiecību modeļus. Pati laulības institūcija ir veidojusies kā modelis, kurā vieglāk risināt sociāli ekonomisko dzīves daļu. Vienkāršāk sakot, izdzīvot un izaudzināt pēcnācējus.


  • Kāpēc pasaulē nav vienotas nostājas? Kā mūsdienās būtu labāk?

Tas nav ne labi, ne slikti. Nevar jau nemaz būt vienota nostāja, jo cilvēki ir tik dažādi. Labāk būtu, ja cilvēki savu privāto dzīvi varētu veidot tā, lai labi justos ar savām vēlmēm, jūtām un vajadzībām. Neatkarīgi no tā, ko par to domā citi un kādi ir vidējie sabiedrības uzskati.


  • Vai sievietēm vispār var patikt dalīt vīrieti ar vēl kādu? Vai nav tā, ka viņas to vienkārši pacieš? Kā Jūs komentētu apgalvojumu – «Varbūt sievietes to var paciest tad, ja viņas nesatiekas, katra ir savā pilsētā. Bet ne jau nu vienā mājā, vienā saimniecībā!»?

Ir gan sievietes, gan vīrieši, kuriem tas patīk, un ir arī tādi, kuriem tas nepatīk. Ja cilvēks dzīvo attiecībās, kurās kaut kas jāpacieš, tad vai nu tas ir aprēķins, vai arī jāiet ārstēties. Ciešot var tikai sabojāt veselību. Tas, par ko nezini, nevar sagādāt ciešanas. Vēl iespējams arī neapzināts mazohisms.


  • Dažas tiesību aizsardzības un sieviešu organizācijas uzskata, ka poligāmija ir nežēlīga un mūsdienās attālinājusies no tās sākotnējā mērķa gādāt par atraitnēm un bāreņiem.

Kādēļ tad vispār normālai, garīgi veselai sievietei ir jāiesaistās tādās attiecībās?


  • Normāla, nobriedusi personība esot monogāmi orientēta.

Normāla, nobriedusi personība var būt ar dažādu orientāciju.

Filozofiska līdzība par poligāmiju

Sieviete jautāja Konfūcijam, ar ko daudzsievība atšķiras no daudzvīrības.

Konfūcijs nolika viņas priekšā piecas krūzītes un piecas tējkannas un teica
:

- Ielej tēju piecās krūzītēs no vienas tējkannas. Vai patika?
- Patika, – piekrita sieviete.
- Bet tagad dari otrādi – lej vienā krūzītē no piecām tējkannām. Patīk?
- Patīk vēl vairāk, – atzinās sieviete.
-Muļķe! – bēdājās Konfūcijs, – Tādu labu līdzību sabojāji.

 

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Izplatītākie mīļvārdiņi un to slēptā nozīme

Nevēlamās mazās mušiņas un atbrīvošanās no tām

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas