Spogulis

Sieviete stāvoklī – sievietes vai vīrieša atbildība?

Sievietes neplānota palikšana stāvoklī raisa visdažādākās emocijas, kā arī jautājumu – kurš par to ir atbildīgs – tikai sieviete viena, vienlīdzīgi sieviete un vīrietis, vai varbūt par to ir jābūt atbildīgam tikai vīrietim. Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, tika izveidota aptauja un diskusija, kā arī saņemts psihoterapeita Viestura Rudzīša komentārs par šo tēmu.

Aptaujā, kurā piedalījās 277 cilvēki, 226 uzskatīja, ka vienlīdz atbildīgam ir jābūt kā vīrietim, tā sievietei, 31 cilvēks uzskatīja, ka sievietei šādā situācijā ir jābūt vairāk atbildīgai nekā vīrietim, 8 cilvēki uzskatīja, ka tieši vīrietim jābūt vairāk atbildīgam nekā sievietei, 5 cilvēki uzskatīja, ka šajā jautājumā atbildīgs nav neviens, 4 – atbildīgs tikai vīrietis, 3 – tikai sieviete.

Bērnu rada divi, tāpēc atbildīgi abi

Pamatojot savu viedokli, kāpēc abi cilvēki šajā situācijā ir atbildīgi, galvenie argumenti ir tādi, ka tikai kopā sieviete un vīrietis var radīt bērnu, pa vienam tas nav iespējams, kā arī pieauguši cilvēki vienlīdz uzņemas atbildību par savu rīcību.

* Seksu grib abi – un par sekām atbild abi.

* Izvēle vienmēr ir abiem – darīt TO vai nedarīt, izsargāties vai neizsargāties. Tā kā neviena kontracepcijas metode nav 100% droša, tad vīrietis un sieviete, izlemjot nodarboties ar seksu, rēķinās, ka vienmēr pastāv lielāka vai mazāka iespēja sievietei palikt stāvoklī.

* Kā sievietei, tā vīrietim jāskatās, ar ko saistīties – cik uzticams, neuzticams, pieredzējis vai nepieredzējis ir otrs cilvēks.

* Dzīvība nevar rasties no vienas puses iegribas, vīrietis atbild par to, vai viņa sēkla tiek vai netiek ielaista. Ja viņš negrib bērnus, tad normāli domājošs vīrietis gādās, lai tā nenotiktu. Tāpat arī sieviete, ja negrib bērnu, izsargāsies sev izvēlētajā veidā.

* Sekss nes sev līdzi ne tikai izpriecu un baudu, bet arī milzīgu atbildību, ja nu kas gadās. Tāpēc gan sievietei, gan vīrietim būtu jābūt gatavam arī tādām situācijām. Tāpēc pirms likšanās ar kādu gultā, ir jāpadomā arī par sekām. Nevar atdalīt seksu no bērnu radīšanas, nevar.

Sievietes ķermenis, sievietes atbildība

Argumentējot, kāpēc tomēr sieviete, paliekot stāvoklī, ir vairāk atbildīga nekā vīrietis, argumenti ir krasi atšķirīgi.

* Tā ir iekārtots, ka sieviete arī pēc bērna piedzimšanas būs vairāk par viņu atbildīga. Turklāt ne vīrietis bērnu iznēsās, ne dzemdēs.

* Tāpēc, ka sieviete šajā momentā ir karalis, kurš izlemj un izdara.

* Atbildīgi ir abi, bet vairāk ar galvu jādomā sievietei, jo sieviete būs tā, kas paliks stāvoklī, viņai būs jādomā, ko darīt un kādu lēmumu jāpieņem. Ir labi, ja abi to var apspriest un lēmumu pieņemt, bet šāds jautājums parasti rodas, ja bērns nav plānots. Sieviete bērnam ir piesaistīta fiziski un emocionāli, nevar gribēt, lai vīrietis justos tieši tāpat. Tas vienkārši nav iespējams.Vīrietis var šīs sajūtas tikai nojaust. Bet viena neveiksmīga seksa reize nav tas, kas šīs sajūtas atklās.

* Lielākajai daļai vīriešu ir domāšana, ka vairāk atbildīga ir sieviete. Bet svarīgi jau ģimenē mācīt, ka atbildīgi ir abi.

* Stāvoklī paliek tieši sieviete, tieši viņa pieņem gala lēmumu un tieši viņa izvēlas mīlēties. Vīrietis, ja godīgi, ir tikai instruments. Ja vīrietim ir tik maza teikšana, kāpēc lai viņš nestu lielo atbildību viens pats? Atbildīgāks ir tas, kuram ir lielāka ietekme konkrētajā jautājumā.

* Teorētiski – abi, praktiski – sieviete. Tāda milzīga aiza starp to, kā vajadzētu būt un to, kas reāli notiek. Turklāt likumdošana sievietei dod lielākas tiesības, līdz ar to lielāku atbildību, jo viņa vienpersoniski drīkst pieņemt lēmumu, piemēram, par aborta veikšanu. Nav obligāti paziņot par grūtniecību topošajam tēvam un prasīt viņa viedokli vai vēl jo vairāk dot iespēju izlemt, būt vai nebūt – tā jau ir sievietes sirdsapziņas lieta. Dalīt uz pusēm var no tā brīža, kad viņa ir pieņēmusi lēmumu (informēt tēvu, dzemdēt), sieviete ir tā, kura izlemj, vai būs, ko dalīt. Sieviete vienmēr zinās, ka ir stāvoklī, bet vīrietis to var tikai nojaust, bet sieviete fiziski var ietekmēt, vai bērnam palikt vai tomēr nē, vīrietis to var tikai vārdiski vai materiālā ziņā. 

* Daba tā ir iekārtojusi, ka bērnu iznēsāt un dzemdēt var tieši sieviete. Lai gan es labprāt vēlētos kaut vīrieši arī spētu dzemdēt – cik daudzi būtu uzmanīgi, ja zinātu, ka ne tikai sieviete var ielidot, bet 50:50 pašiem ar var trāpīt? Tad būtu jautri un arī vīrieši pavisam citādāk izturētos.

Tikai sieviete vai tikai vīrietis – kurš galvenais?

Argumentējot, kāpēc tikai sieviete, vai gluži otrādi, tikai vīrietis būtu atbildīgs par sievietes palikšanu stāvoklī, jāsecina, ka galvenais ir jautājums, kurš tad ir noteicošais, ka sieviete vispār var palikt stāvoklī. Ja sieviete nevar palikt stāvoklī, tad vīrietis var darīt jebko, bet šāda iespēja nepastāvēs. Taču tajā pašā laikā – bez vīrieša sēklas arī sievietei nav iespējams palikt stāvoklī.

Jautājums par atbildību nav vienozīmīgs. Tā, piemēram, brīdī, kad nenostrādā kontracepcija, kurš ir atbildīgs – ja sievietes konracepcija, tad sieviete, bet ja vīrieša konracepcija, tad vīrietis? Un kāpēc sievietēm ir daudz plašāka izvēle kontracepcijas veidiem? Dace norāda, ka gadu gadiem viss tiek darīts, lai sieviete varētu izsargāties, tieši viņai ir spiests vairāk domāt un uzņemties atbildību, jo vīriešiem vienkārši netiek ražots tik daudzveidīgs klāsts ar izsargāšanās līdzekļiem. Ilona zina teikt, ka reiz hormonālā kontracepcija bija arī vīriešiem, taču tā kā vīrieši nevēlējās bojāt savu veselību un tādu nelietoja, tad pārgāja tikai uz sieviešu hormonālo kontracepciju. Sievietes ir „spiestas” lietot, jo ar sekām (grūtniecību) saskaras tieši viņas. Žanete vispār domā, ka dzīvē vīrieši šajā ziņā tiek dikti saudzēti un tādēļ nav arī nekādas vainas apziņas – var neatzīt, neaudzināt, materiāli nepalīdzēt, lai gan bez viņa nebūtu bijis iespējams bērnu radīt. Tomēr to visu veicina tieši pašas sievietes, kas krata ar pirkstu citām sievietēm, bet vīriešiem ļoti reti.

Inese domā, ka no vienas puses, sievietei ir vairāk tiesību lemt par grūtniecību, jo tas ir viņas ķermenis, kas tam tiek pakļauts. Bet viņa ir arī vairāk pakļauta riskam palikt ar bērnu. Tātad vairāk tiesību un vairāk arī pienākumu nekā vīrietim, jo skaties kā gribi - sieviete ir vairāk piesaistīta pie bērna. Kad bērns piedzimst, sieviete automātiski tiek atzīta par viņa māti. Viņa nevar pateikt, ka nē, nē, tas nav mans. Vīrietim savukārt savs bērns ir jāatzīst. Fundamentāli atšķirīgs process pēc būtības, un tas jau nozīmē, ka vīrietis un sieviete nav vienlīdzīgās lomās. Tai pašā laikā, lai radītu bērnu, ir nepieciešama gan sievietes, gan vīrieša līdzdalība vienādā mērā. Nevar izšķirt, ka olšūna ir nozīmīgāka nekā spermatozoīds, kas to apaugļo. Un no šī savukārt izriet, ka bērna ieņemšana ir 50:50 abu atbildība, jo abu dzimumu loma ir vienlīdz nozīmīga. Ja bērna ieņemšana ir vienlīdz abu atbildība, tad arī lēmumam par grūtniecības saglabāšanu vai pārtraukšanu būtu jābūt, ņemot vērā abu pušu vēlmes 50:50. Bet tā jau nenotiek. Šādu lēmumu pieņem sieviete. Vīrietis var tikai mēģināt to ietekmēt.

Liene norāda, ka ir dažādas situācijas: ja sieviete tiek ar varu piespiesta stāties dzimumattiecībās, kā rezultātā viņa paliek stāvoklī, tad viennozīmīgi atbildīgs ir vīrietis. Bet man ir zināmi pāris gadījumi, kad sievietes ir sazāļojušas, sadzirdījušas vīrieti, un stājušās ar viņu attiecībās, jo gribējušas bērnu tieši no viņa, gribējušas tikt viņa ģimenē utt. Tādā gadījumā ir atbildīga tikai un vienīgi sieviete. Tāpat ir zināmi gadījumi, ka vīrietis negrib bērnu, bet sieviete grib, viņa mānās, ka lieto kontracepciju un vīrietim apgalvo, ka viss ir droši, tādā gadījumā arī par sekām ir atbildīga sieviete. Protams, standarta situācijās, kad abām pusēm patīk mīlas prieki, ir jāatceras, ka sieviete bez vīrieša pie bērna netiks un otrādi, tātad par sekām jādomā un jāuzņemas atbildība abiem. Lolita pēc diskusijas par šo tēmu secina:  katra vecāka atbildība nav ne lielāka vai mazāka, bet gan dažāda, katram sava, tādēļ nevar dalīt procentu attiecībās uz abiem, bet jāskatās cik katrs ir gatavs uzņemties savu – specifisko atbildību.

Psihoterapeita Viestura Rudzīša komentārs

Jāņem vērā, ka tēva loma ir daudz jaunāka nekā mātes loma. Māte vienmēr ir bijusi māte saviem bērniem. Bet tikmēr, kamēr nebija skaidrs, kā rodas bērni un pastāvēja uzskats, ka bērni rodas tikai no sievietes (nesaistīti ar vīrieti), vīrieši sevi nesaistīja ar tēva lomu. Līdz ar to neapšaubāmi ilgi tika uzskatīts, ka tikai sieviete ir atbildīga par palikšanu stāvoklī. Tāpēc vēl arvien tēviem ir jāmāca būt tēviem, bet daļa tēvu no senām dienām jūtas izmantoti, jo nejūtas kompetenti, viņiem ir par maz zināšanu.

Savukārt sievietei pašai ir vēlme kontrolēt, jo tajā brīdī, kad viņa saņem vīrieša sēklu, viņa kļūst noteicēja un vēlās tāda būt. Vēlme kontrolēt ir saistīta ar nedrošību un bailēm. Jo nedrošāka ir sieviete, jo vairāk viņa vēlas paust savu varu un jo pārmērīgāk uzņemas mātes lomu. Tieši tāpēc kādreiz bija iespējams pateikt, jo nedrošāka ir sieviete, jo vairāk viņai ir bērnu, jo caur šo varu viņa varēja kompensēt savu nedrošību.

Iveta Rozentāle

Citi interesanti raksti

20 cilvēki, kuriem nav vērts tērēt savu laiku

Kā sievietei sadzīvot ar novecošanu

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas