Spogulis

Tuvojas 30 gadi, bet joprojām esmu nevainīga

Vieni uzskata, ka īstā mīlestība un sekss var atnākt arī deviņdesmit gadu vecumā, citi saka – zaudēt nevainību pirms sešpadsmit gadiem ir par ātru, bet pēc divdesmit – jau par vēlu. Cālis.lv pēta, ko darīt, ja esi nevainīga arī trīsdesmit gadu vecumā.

Seksoloģes viedoklis – ir normāli būt nevainīgai arī 40 gadu vecumā

Stāsta Aija Tula-Rijkure, Diplomātiskā servisa medicīnas centra seksoloģe, ginekoloģe: «Ir tāds teiciens, ka mīlestībai ir piemēroti visi vecumi, tādēļ mīlestība visās tās izpausmēs, tai skaitā seksuālās, var atnākt arī mūža pēdējā dienā, arī 99 vai 104 gados. Mēs neesam piedzimuši ar tādu likumu, ka seksam noteikti jābūt noteiktā vecumā.

Foto: istockphoto.com

Ja 30 vai 40 gados seksuālas attiecības vēl nav bijušas, uztraukties nevajadzētu, tā nav pataloģija. Patiešām varētu būt, ka vienkārši nav satikts īstais cilvēks, bet iespējams arī, ka tās ir kādas bailes. Šobrīd bailes visapkārt ir vairāk, nekā mēs iedomājamies. Bailes no partnerības, atbildības, sekām, atteikuma vai neizdošanās, bailes no STS un grūtniecības. Tomēr ir jāsaprot, ka no bailēm jau mēs nevaram aizbēgt – tās mūs pavadīs visu mūžu. Un bailes ir bailīgas tikai no attāluma, jo, tiklīdz esam procesā iekšā, tās pazūd. Es uzskatu, ka tas ir pavisam normāli, ja sievietei šādā vecumā nav bijis sekss, bet, ja viņa līdz 30 gadu vecumam nav bijusi spējīga nevienā iemīlēties, varbūt tomēr kaut kas nav kārtībā. Iespējams, viņa nav saņēmusi pretmīlestību, vai kāds ir bijis iemīlējies viņā, bet svarīgākais jautājums ir tas, vai cilvēks vispār ir spējīgs just līdzi, cienīt un mīlēt, jo tas ārkārtīgi iet kopā ar seksualitāti.»

Agneses stāsts – arī es vēlējos kļūt par normālu cilvēku

Veidojot rakstu par tik intīmu tēmu kā sievietes nevainība, saskārāmies ar to, ka nevainīgas trīsdesmitgadnieces nav nemaz tik viegli atrast un kur nu vēl – pierunāt atklātai sarunai. Bet mēs tikāmies ar Agnesi, kura nevainību zaudēja 24 gadu vecumā un ar liktenīgo vīrieti joprojām ir laimīgi kopā. Lai arī meitene ilgus gadus jutusies nesaprasta, šobrīd viņa ir pārliecināta, ka viss notika tad, kad tam bija jānotiek un tieši ar to cilvēku, ar kuru tam bija jānotiek. Tajā pašā laikā – Agnese nenoliedz, ka būtu priecīgāka, ja savu īsto vīrieti būtu satikusi pāris gadus agrāk.

«Ar to faktu, ka vēl joprojām esmu nevainīga, jutos nepilnvērtīga, jo neviens nespēja saprast, kā tā var būt, ka mūsdienās 24 gadus veca meitene vēl ir nevainīga. Arī vīrietis, kurš man bija pirmais, sākumā nespēja to saprast un aptvert, bet ar viņu izdevās to visu pārrunāt. Iespējams, biju guvusi zināmu pieredzi no iepriekšējām attiecībām un tāpēc spēju sarunu veidot veiksmīgāk. Bet mans galvenais vadmotīvs bija to lietu beidzot nodarīt, lai būtu miers. Man patiešām bija apnicis būt savādākai nekā draudzenēm, kuras, protams, sen jau bija to paveikušas un kopējās tikšanās reizēs, kad tika sīki iztirzātas vispikantākās detaļas, vienīgais, ko varēju darīt, bija stulbi smaidīt. Arī es vēlējos kļūt par normālu cilvēku,» stāsta Agnese.

Jautāta, kas bija pamatā šīm bailēm no intimitātes, Agnese stāsta, ka pati vēl īsti nav atradusi sev atbildi: «Visdrīzāk galvenais iemesls, kāpēc viss notika tik vēlu, bija manis pašas nepārliecinātība un kompleksi, līdz ar ko, to kandidātu arī nebija nemaz tik daudz un tie, kas bija, vienkārši nespēja to pieņemt un ātri vien pazuda no manas dzīves. Bet baidīties visdrīzāk nebija no kā. Šķiet, man iekšēji vajadzēja sajust, ka varu vīrietim uzticēties un nākamajā dienā nepamodīšos viena un pamesta, jo viņš būs dabūjis, ko gribējis, un aizdevies pie nākamās kandidātes. Un šobrīd nākas secināt, ka visdrīzāk tā arī būtu noticis ar tiem dažiem, kurus biju ielaidusi savā guļamistabā. Varu piebilst, ka pārliecība par to, ka nevajag pārgulēt ar vīrieti jau pirmajā randiņā, ir arī šobrīd, kad sen jau esmu zaudējusi savu nevainību!»

Meklējam iemeslus sevī!

Ja sieviete skaidri zin, ka vēlas attiecības un seksu, bet nesaprot, kādēļ dzīvē šīs vēlmes nerealizējas, varbūt ir vērts paanalizēt savu personību un iesakņojušos priekšstatus par attiecībām. Atšķetinot problēmu, mainīsies arī personība un veidot attiecības kļūs vieglāk. Papildus jau minētajām dažādu baiļu variācijām, apskatīsim arī citus iespējamos iemeslus, kas veido barjeru starp sievieti un seksuālām attiecībām.

Ieaudzināti un pārņemti attiecību modeļi

Runājot par ģimenē ieaudzinātiem attiecību modeļiem, visbiežāk par bremzējošu tiek uzskatīta stingra audzināšana vai striktu reliģisku likumu ieaudzināšana jaunās sievietes priekšstatos. Tāpat arī – ja sieviete ģimenē nav redzējusi vecāku attiecību modeli, tad visticamāk viņa nezinās, ko darīt un kā uzvesties ar pretējo dzimumu. Piemēram, ja bērns nekad nav redzējis, kā vecāki skūpstās vai tētis mammai dzenās pakaļ, spēlējās vai šļakstās ar ūdeni, tad pieaugušā vecumā šis cilvēks vairīsies no rotaļīgām izpausmēm arī ar savu partneri vai arī domās, ka tas ir kaut kas aizliegts vai apkaunojošs. Uzskats, ka sekss notiek tikai gultā, tumsā un zem segas, var būt kaitīgs nākotnes attiecībām, jo nosaka, ka attiecību spēle nedrīkst būt publiska. Jāsaprot, ka sekss ir rotaļīgas komunikācijas virsotne, svarīga ne tikai cieņa un interese, bet arī koķetēšana, spēle un pieskārieni.

Sievišķīgas pašapziņas trūkums

Kā stāsta seksoloģe Aija Tula-Rijkure, viens no iemesliem, kādēļ neveidojas romantiskas un seksuālas attiecības, varētu būt sievišķīgas pašapziņas trūkums: «Iespējams, sievietei šķiet, ka viņa neizskatās kā sieviete vai viņa nav saņēmusi attiecīgu apliecinājumu no vīriešiem, ka viņā ir kaut kas skaists un patīkams. Sievietēm tas ir ārkārtīgi svarīgi. Ja viņa nekad nav dzirdējusi apliecinājumu, ka ir skaista, un ja nāk klāt vēl kāds komplekss par savu ķermeni, tad viņa neuzdrīkstēsies veidot attiecības. Var būt arī tā, ka sievietei ir kauns par savu ķermeni, dzimumorgāniem vai par to, ka viņai nav bijusi intīma pieredze. Bet tiklīdz šī sieviete dabūs apliecinājumu par savu vērtību vārdos un pieskārienu veidā, viņa jutīsies daudz drosmīgāk un uzdrīkstēsies atbildēt uz uzmanības apliecinājumiem.»

Mainītas dzimumu lomas un neizpratne, kuram īsti jāsper pirmais solis

Par to, ka vīrieši ir kļuvuši sievišķīgāki, bet sievietes – vīrišķīgākas, tiek runāts itin bieži. Sabiedrība šķietami apgriezusies otrādi un tieši vīrietis ir kļuvis par vājo dzimumu. Tomēr ne jau viņš viens ir pie tā vainīgs! Vainīgas ir arī sievietes, kuras kļuvušas varošas, valdonīgas, patstāvīgas un tas vīriešus var gan nobiedēt, gan atturēt uzsākt sarunu. «Līdz ar to, abi dzimumi ir ieņēmuši tādas nogaidošas pozīcijas, neviens nezin, kuram tad būtu jāsper pirmais solis. Manuprāt, nav svarīgi, kurš pirmais uzdrīkstas nodot informāciju par simpātijām, jo otrs varbūt gaida to pašu un neuzdrīkstas. Ja sieviete tikai gaida un nav spējīga paiet soli pretim un pasmaidīt, palīdzēt, uzrunāt, tad vīrietis var domāt, ka viņa nav pieejama. Vīrieši jau arī vēro sievietes no malas – ja dāma nav spējīga atvērti komunicēt un uzsmaidīt arī citiem vīriešiem, diez vai viņš pirmais pieies klāt,» stāsta Aija Tula-Rijkure.

Nav atraisīta seksuāla dziņa

Ja sieviete savā dzīvē nav saņēmusi un izjutusi intīmu pieskārienu jebkurā ķermeņa vietā – uz rokām, pie kakla, muguras vai lūpām, tad viņas seksuālā dziņa var būt vēl neatmodināta. Viņa vienkārši vēl nav izjutusi adekvātus stimulus, kas to atraisītu! Kā norāda Aija Tula –Rijkure, apmēram 20 % sieviešu seksuālā dziņa un vēlme pēc seksa rodas tikai pēc pirmās intīmās tuvības. Tātad, arī seksualitātes ziņā – apetīte rodas ēdot! «Tomēr, ja sieviete atklāj, ka viņa izjūt pretīgumu pret saviem dzimumorgāniem vai visām sievietēm un vīriešiem, tad kaut kas nav kārtībā. Varbūt iekšā tiek turēts kāds liels aizvainojums vai vilšanās, ko ir grūti aizmirst un šīs apspiestās emocijas izpaužas kā norobežošanās no attiecību uzsākšanas,» teic Aija Tula-Rijkure. 

Gaida princi baltā zirgā

Vēl viena no izplatītām situācijām, kas neļauj sievietei būt atvērtai jaunām attiecībām, ir spēcīgi iesakņojušies priekšstati, kādam tieši jābūt viņas īstajam vīrietim. Iespējams, dāma ir saskatījusies filmas, salasījusies romantiskus mīlas romānus vai izsapņojusi, kādu vīrieti vēlas, un kamēr tāds neparādās pie apvāršņa, uz citiem nemaz neskatās! Tomēr ir jāņem vērā, ka, sēžot mājās un sapņojot, lielā mīla var arī neatnākt!

Un ko par nevainīgām trīsdesmitgadniecēm domā vīrieši?

Mūsdienu modernajā pasaulē seksualitātes jautājumi ir kļuvuši daudz publiskāki, un arī nevainība ir zaudējusi savu vēsturisko nozīmi un šarmu. Šoreiz nerunāsim par reliģioziem cilvēkiem, kuriem nevainības saglabāšana līdz kāzām ir iekļauta morāli pareizas rīcības pamatlikumos. Paskatīsimies uz vidusmēra sabiedrību. Psihoterapeiti teic, ka nevainības zaudēšanā vecumam nav nozīmes – tam jānotiek dabiski, kad sieviete pati ir gatava. Tajā pašā laikā – vairums mūsdienu dāmu neuzskata, ka nevainība būtu jāsaudzē līdz kāzu naktij, un līdzīgi domā arī vīrieši. Aptaujājot vīriešus ap trīsdesmit, izrādās, ka viņiem nevainība nešķiet kas īpaši sargājams un glabājams. Pat vēl vairāk – runājot par nevainību, vīriešos pamostas mītiskais mednieka instinkts un skarbais jautājums – kādēļ šī sieviete trīsdesmit gados vēl nav nomedīta?

Andris, 29 gadi, strādā reklāmas biznesā, pēc iepriekšējo attiecību izjukšanas meklē savu liktenīgo sievieti: «Kāda būtu mana reakcija, ja meitene, ar ko veidojas attiecības, paziņotu, ka ir nevainīga? Domāju, ka vairumā gadījumu, tas manu attieksmi pret viņu neietekmētu, bet, ja viņai būtu vairāk kā 24 gadi, es sāktu aizdomāties. Runājot par iemesliem, principā ir divi varianti – vai nu viņu līdz šim neviens nav gribējis vai arī viņa pati nevienu nav gribējusi. Pirmajā gadījumā, ja meitene man patiešām patīk, tas mani nesatrauktu. Bet otrajā gadījumā, man interesētu, kādēļ viņa izvēlējusies šādu ceļu – varbūt reliģija vai kādi aizspriedumi, un es sāktu domāt, varbūt viņai ir vēl kādi dīvaini uzstādījumi, kas man nav pieņemami. Ja meitene teiktu, ka ir gaidījusi īsto un vienīgo – mani, un tagad ir gatava seksam, tas, protams, būtu nedaudz glaimojoši, bet man šāda filozofija tomēr nebūtu līdz galam saprotama.»

Jānis, 30 gadi, mūziķis, pagaidām brīvs vīrietis: «Nevainība ir katra cilvēka brīva izvēle par savu intīmo dzīvi un, protams, dažādu dzīves sakritību rezultāts. Manuprāt, nevainība – tas ir ļoti skaisti, bet citā vecumā. Ja tā tiek glabāta tik ilgi, man tas liktu domāt par neveselīgu audzināšanu vai kādu dīvainu pārliecību. Man patiešām tas šķiet neticams un mistisks gadījums, ka manā dzīvē varētu parādīties nevainīga, trīsdesmitgadīga meitene, kura man patiešām patiktu. Nu, jā, es laikam vienkārši neticu tādai sievietei (meitenei) realitātē, kas būtu taupījusies līdz 30 gadu vecumam un tajā pašā laikā būtu forša...»

Mareks, 28 gadi, programmētājs, ir pastāvīgas attiecības: «Nevainība ir ļoti personīga darīšana. Bet, ja es nonāktu šādās attiecībās, man būtu daudz jautājumu – vai to nosaka meitenes reliģiskie uzskati vai tradīcija, ka ar seksu līdz kāzām nodarboties nedrīkst vai varbūt meitenei ir pagātnē bijušas kādas traumas vai komunikācijas problēmas? Noteikti nevar tā teikt, ka es šo meiteni uzskatītu par neveiksminieci, jo daudz kas ir atkarīgs no manām simpātijām pret viņu, kā arī viņas personības un intelekta līmeņa. Katrs gadījums jāvērtē individuāli. Tomēr, manuprāt, šādas situācijas rodas no reliģijas radītiem aizspriedumiem, piemēram, ka seksualitāte ir kaut kas slikts, ka mēs visi esam grēcinieki un savas grēcīgās vēlmes vajag apspiest.»

Juris, vidēja līmeņa vadītājs, 31 gads, ir pastāvīgas attiecības: «Manā skatījumā cilvēks ir ziņkārīga būtne, un atnākot pubertātei, tomēr gribās paskatīties, kas tā seksualitāte tāda ir. Ja meitene to joprojām nav izbaudījusi, tad jautājums – varbūt viņu neviens nav gribējis, varbūt viņa visus atraidījusi vai džeki paši aizbēguši? Es sāktu domāt, kādēļ neviens cits viņu nav gribējis, jo – ja būtu gribējis, tad vīrietis vienmēr mācēs aplidot, lai veidotu simpātijas, attiecības un arī – seksu. Bet ja trīsdesmitgadīga, nevainīga meitene man teiktu, ka es esmu tas vienīgais, ko viņa gaidījusi, man gribētos pēc iespējas ātrāk bēgt prom. Varbūt izklausīsies muļķīgi, bet mans ieteikums ir šāds – ja meitene ir nolēmusi, ka vēlas zaudēt nevainību, viņa nedrīkst vīrietim teikt, ka ir nevainīga. Citādi viņa to vīrieti nobiedēs! Ja vīrietis redz, ka sieviete viņu ir gaidījusi kā īsto un vienīgo, viņš nobīstas, ka nevarēs šīs cerības attaisnot. Vai arī – ja vēl nav 100% pārliecināts par savām jūtām vai attiecību stabilitāti, baidīsies, ka meitene kļūs atkarīga, apsēsta un nekad nelaidīs vaļā.»

Ko darīt, lai attiecības veidotos ne tikai fantāzijās, bet arī reālajā dzīvē?

No vīriešu viedokļiem varam secināt, ka arī viņu attieksmi lielā mērā vada bailes – no dažādiem dogmatiskiem uzskatiem, no tā, ka aplidotā sieviete neizrādīsies tā īstā vai attiecībās atklāsies kādas slēptas, dīvainas rakstura īpašības.

Foto: istockphoto.com

Vīrieši savā uztverē ir vienkārši – ja tu smaidi un laipni sarunājies, viņi jūtas droši un patīkami, un simpātiju gadījumā, ir gatavi turpināt komunikāciju. Bet ar kautrīgumu, savādām emociju izpausmēm vai problemātiskām situācijām, var piesaistīt tikai vīriešus – glābējus vai dīvaiņus. Seksoloģe Aija Tula-Rijkure dos Jums astoņus padomus, ko darīt, lai sevi atvērtu skaistām un pilnvērtīgām attiecībām.

 

  • Cilvēku saskarsme, seksuāla vai neseksuāla, ir jāuztver kā burvīgs ceļojums, kurā mēs cenšamies baudīt to, ko piedāvā konkrētais mirklis. Piemēram, dodoties ārzemju ceļojumā, mēs taču nedomājam tikai par galamērķi vai atgriešanos mājās un somu krāmēšanu. Nē! Mēs ar satraukumu un prieku gaidām, ko redzēsim un baudām katru niansi. Ceļojumos reizēm gadās arī dažādi šķēršļi un problēmas, bet mēs viņām nepievēršam pārlieku uzmanību. Tāpat arī attiecību veidošanā – uzmanība ir jāpārorientē no galamērķa uz procesu, un viss jāuztver vieglāk!

  • Vispirms sievietei vajadzētu sev godīgi atbildēt, vai ir kāds vīrietis, kas viņai patīk. Ja nav – var būt arī tā, ka seksuālas sajūtas nerodas un nav vēl vajadzīgas. Bet, ja ir – tad sievietei vajadzētu atļaut sev uzdrīkstēties sākt kādu komunikāciju, kaut vai apjautāties – kā klājas, papļāpāt, piedāvāt kaut ko kopīgi darīt. Nu nevar sēdēt un gaidīt, kad vīrietis ieradīsies un visu izdarīs! Vajag sākt komunicēt un uzdrīkstēties pateikt simpatizējošam vīrietim, ka viņš šķiet vīrišķīgs, simpātisks vai viņam ir brīnišķīga balss. Tas būs labs pirmais solis!

  • Tāpat kā seksā, arī pirms seksa periodā, ir ļoti svarīgi izrādīt savas emocijas un atbildes reakciju uz vīrieša rīcību. Ja vīrietis uzdāvina ziedus, bet neredz to prieka izteiksmi, to paldies vai smaidu sejā, viņš var nesaprast, kas īsti notiek. Noteikti ir jābūt kaut kādai atbildes reakcijai, nedrīkst nobīties! Sievišķīga iniciatīva un patiesa atbildes reakcija, ir divas ļoti svarīgas lietas, lai attiecības veidotos veiksmīgi.

  • Ja dāma nav radusi sievišķīgi komunicēt ar vīrieti, ir vērts ar sevi paeksperimentēt un izteikt nejaušiem vīriešiem komplimentus kaut vai joka pēc! Jebkurā jaunā vidē vai kolektīvā mēs sākumā ļoti baidāmies, bet beigās ar šiem cilvēkiem varam kļūt par labākajiem draugiem. Tāpat arī ar vīriešiem – ir jāsaņemas un kārtīgi viņi jāizpēta! Lai kādu pieredzi šāds eksperiments nestu, tā būs ļoti vērtīga pieredze, jo būsi uzzinājusi kaut ko jaunu par sevi un vīriešiem, un spērusi soli ārpus savas komforta zonas.

  • Sievietei faktiski visu laiku vajadzētu atrasties tādā priekšspēles un pēcspēles noskaņojumā – ka līdz dzimumaktam viņa ir gaidoša un pēc akta viņa ir apmierināta un atkal gaida nākamo aktu. Starp vīrieti un sievieti visu dzīvi vajadzētu būt spēlei un saspēlei, varbūt tas sākumā šķitīs kā teātris, bet rezultāts būs ļoti vērtīgs.

  • Pat ja sieviete ir nevainīga, uz seksu tomēr nevajadzētu iet tikai seksa pēc un fizisku aktu uzstādīt kā pašmērķi! Sākumā ir komunikācija, abpusēja cieņa, mīlestības jūtas un tikai tad – arī sekss. Tā kā seksualitāte izpaužas gan skatienos, aromātā un skaņās, gan kustībās un pieskārienos, šie signāli var tikt nodoti arī pavisam ikdienišķās situācijās – caur kopīgu darbošanos, pastaigu, deju, teātra izrādes noskatīšanos, kaut vai caur kopīgu filozofēšanu vai kartupeļu mizošanu. Katra opera sākas ar uvertīru un arī pirms fiziska seksa akta ir jābūt attiecību priekšspēlei – vēl kaut kam, ko jūs darāt KOPĀ.

  • Viens no svarīgākajiem skaistu seksuālu attiecību vēstnešiem un priekšnoteikumiem, ir pieskārieni. Šajā digitālajā laikmetā, cilvēki ir atsvešinājušies un nemāk nedz atvērti sarunāties, nedz ķermeniski pieskarties. Bet sekss nevar notikt, ja pirms tam nav bijuši daudzi citi pieskārieni! Pieskarties var dažādi – ar skatienu vai pavisam netīšām, pieskarties var ar vārdu vai teikumu, var apķert cilvēku, noglāstīt vai iedot viņam roku. Pieskāriens ir tas, kas parāda atvērtību, interesi un nojauc nevajadzīgas barjeras, tādēļ galvenais – uzdrīkstēties!

  • Un visbeidzot – ja pirmais sekss nav izdevies tāds, par ko esi sapņojusi, nesatraucies! Tā notiek gandrīz visiem cilvēkiem, jo pirmajā reizē mēs baidāmies, vēlamies atstāt iespaidu vai vadāmies pēc nepareiziem priekšstatiem, kādam vispār jābūt seksam. Sekss ir domāts, lai pāris viens otru baudītu un abi justos ļoti laimīgi.

Elīna Dumpe

Citi interesanti raksti

Piedošanas patiesā seja ģimenē

Ko vīrieša uzvedība virtuvē stāsta par viņa personību

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas