Spogulis

Vai iespējamas nopietnas pāra attiecības, ja abi dzīvo citās valstīs

Vai iespējams uzturēt un saglabāt ģimenes attiecības, ja katrs no pāra dzīvo citā valstī? Aforisms vēsta: «Attālums mīlestībai ir kā vējš ugunij. Mazu liesmiņu tas nodzēš, bet lielu pataisa par kvēlu ugunskuru.» Vai patiešām? Aicinājām cilvēkus dalīties savā pieredzē un dzīves stāstos.

Pāra attiecības no attāluma neesot iespējamas, vismaz ne ilgstoši

Daļa aptaujiāto cilvēku pieturējās pie uzskata, ka nekādas normālas pāra attiecības nevar būt, ja pāris ilgstoši nav kopā. Vineta S. stāstīja par notikumu ar māsas ģimeni – sieva, vīrs, trīs meitas, bet tiklīdz vīrs aizbrauca peļņā, tā arī ģimene izjuka. Māsas gadījumā gan tas varbūt pat bijis uz labu, taču, ja ir mīlestība, vai nu brauks abi kopā, vai nu abi paliks tur, kur ir.

Foto: istockphoto.com

Kāds tad būtu maksimālais termiņš, kas neapdraud attiecības? Aivars S. uzskata, ka, ja cilvēkiem ir ieaudzināta morāle, pienākuma sajūta un pārim ir kopēji mērķi, tad divi līdz trīs gadi dzīvojot atsevišķi nekaitēs attiecībām. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku niansi: pat dzīvojot kopā, bet strādājot maiņu darbā, ir grūti būt kopā, tāpēc jēdzienā «būt kopā» viņš saskata morālu, garīgi nepazūdošu tuvību, tomēr pieci gadi bez fiziskas tuvības esot kritisks slieksnis.

Ilze C. piezīmēja, ka neviena atšķirtība attiecības vēl nav nostiprinājusi, tās esot galīgas muļķības un tam nav nekāda sakara ar morāli. Ja ir patiesa mīlestība, tad šī atšķirtība ir ļoti smaga, un, ja pārim ir kopēji mērķi, tad viņi šos savus kopējos mērķus arī sasniedz kopā, nevis atrodoties tūkstošiem kilometru vienam no otra. Nav runa par uzticību vai neuzticību, tā nav galvenā problēma. Cilvēki, gadiem ejot mainās, mainās viņu vērtības un dzīves uztvere, un, ja otrā pusīte nav blakus, tā nespēj mainīties līdzi, un tai savukārt pa šo laiku rodas arī pavisam citi uzskati un var gadīties, ka pēc gadiem atgriežoties, tu satiec pavisam citu cilvēku. Ja kāds grib iegalvot, ka ir iespējamas normālas attiecības, ja gadiem dzīvo šķirti, tad viņš esot vai nu utopists jeb neko nejēdz no dzīves.

Pāra attiecības attālumā saglabāt ir iespējams, ja atrasts īstais cilvēks

Šī uzskata piekritēji piesauca piemēru par Solveigu, kas Pēru gaidīja visu mūžu; par kaimiņieni, kuras līgavainis pazuda karā, bet viņa tā arī gaidīja tikai viņu; 11 gadu garas attiecības precētam pārim, kuri tikai nesen sākuši dzīvot kopā tradicionālajā izpratnē, līdz šim katrs dzīvoja savā valstī, tikās nedēļas nogalēs vai retāk; par vecotēvu, kuru vecāmāte gaidīja no Magadanas krietni ilgāk par pieciem gadiem.

Normālas attiecības no attāluma ir iespējamas, pastāvot noteiktiem apstākļiem

Pieredzes stāstos pieminētie apstākļi bija:

  • Svarīgi, kurā ģimenes dzīves periodā šī otrās pusītes aizbraukšana vai izlemšana par aizbraukšanu notiek. Pavisam svaigajiem pārīšiem vai tādiem, kam bērni pavisam mazi, vienam no vecākiem neredzēt kādu no svarīgajiem bērna attīstības soļiem ir ļoti sāpīgi. Pāriem, kam attiecības jau ir krietni ilgāk, atsevišķā dzīvošana jau vieglāka, reizēm pat palīdzot novērst rutīnas rašanos.

  • Bez seksa var iztikt, bez emocionālās tuvības un intimitātes tā grūtāk, tāpēc viegli pārciest ilgstošu attālumu būs tieši tiem, kam tā mīlestība nemaz nav tik stipra un ir vienalga vai otrs ikdienā ir blakus vai nav. Ja otru patiesi mīl un ir nopietnas attiecības un kopā ir tieši dēļ mīlestības ne citu iemeslu pēc, tad ir grūti būt šķirtiem pat uz īsu laiku, nerunājot nemaz par gadiem. Attiecību pamatā ir saskarsme – dalīšanās priekos bēdās, sāpēs un laimē.  

  • Ja skaidri zināms, ka šis attālums kādreiz izbeigsies un notiek ikvakara kontaktēšanās caur skype ar video sarunām. Šādā pozitīvā pieredzē dalījās Elīna K. Vīrs jau vairāk kā gadu strādā prom no mājām, bet Elīna ar bērniem dzīvo Latvijā: «Mūsu pluss ir tas, ka vīram ir saprotošs priekšnieks un vīrs vismaz reizi pāris mēnešos tiek mājās, tas ir ļoti svarīgi, ja tādas iespējas nebūtu, tad būtu pavisam smagi. Arī tagad nav viegli, īpaši bērniem, jo vairāk mazajam, kuram ir tikai gadiņš un viņš katru reizi uz tēti skatās kā uz brīnumu, bet tā kā tētis mums zvana skype vismaz katru otro dienu, tad arī mazais jau saprot, kas  tas ir. Paši, lai nezaudētu dzirkstelīti, protams, atgādinām viens otram, ka mīlam, kā arī viens otru iepriecinām ar daudz mīļām un varētu pat teikt seksīgām īsziņām. Ikdienišķas lietas mēģinu pasniegt tā, lai viņam gribētos ātrāk būt mājās un visu redzēt pašam. Mums ar vīru vienmēr katrs sīkums ir bijis svarīgs, pat ēst gatavošana kopā, pastaigāties, vienkārši būt kopā. Kad viņš atbrauc, tad izmēģinām ko jaunu pagatavot, kas nereti pārvēršas par ļoti jautru nodarbi. Pavadām visi laiku kopā (dažreiz pat izslēdzam telefonus uz vairākām dienām, lai neviens netraucē), aizbraucot kaut tikai piknikā siltā laikā, ziemā uz kalna iztrakojamies. Ir bijis, ka kolēģis, kas arī ir no LV, esot teicis: ejam patusēt, sameklēsim sievietes, sievas jau neuzzinās. Bet zinot savu vīru, viņš parasti atbild, kāpēc man jāmeklējas, ja aizbraukšu mājās un man būs viss un prom jau nav tik ilgi».

Dzīvojot atšķirtībā, attiecības nekad nevar saukt par normālām

Agrita P. uzskata, ka dzīvojot atšķirtībā, attiecības tanī brīdī nekad nav normālas, jo iztrūkst fiziskās tuvības, fiziskā kontakta, kas ir ļoti būtiski sakarīgām attiecībām. Iespējams, ja jautājumu definētu citādāk (piemēram, «vai atšķirtība izjauc attiecības», vai arī «vai pēc dzīvošanas šķirti ir iespējams saglabāt attiecības»), tad arī atbildes būtu citādas.

Viennozīmīgi ir tikai tas, ka atšķirtība ir attiecību pārbaudījums. Ja attiecības pirms tam ir bijušas dziļas, nopietnas, tad atšķirtība neko nespēs izbojāt, nereti pat stiprinās, bet ja nenopietnas un virspusējas, tad visa tā padarīšana nomirs dabīgā nāvē.

Agrita ar bērniem un vīrs dzīvojuši atsevišķi tieši gadu (pavisam tiešā nozīmē, jo nebijis iespēju braukāt ciemos). Ja ģimenē būtu tikai divi, protams, brauktu prom uzreiz abi, bet bērnu dēļ vīrs aizbrauca viens, lai iekārtotu vietu, kur ierasties pārējiem ģimenes locekļiem. Tas bijis smagi, jo sākumā nebijis ne jausmas, kas būs tālāk, pēc cik ilga laika būs iespēja satikties. Tikko bija iespēja un iekrājumi pietiekami lieli, lai noīrētu māju Anglijā, vīrs visiem nopircis biļetes.

Daudz runāties skype nebija iespējas, jo brīvie laiki diennaktī sakrita tikai neilgu laiciņu. Ja ne citādi, tad ar SMS novēlējuši viens otram labu nakti, daudz sūtītas fotogrāfijas par bērnu jubilejām, citiem pasākumiem Latvijā. Kopumā Agrita secina, ka viņai ir netipiska ģimene, kurai «sāls puda izēšana» attiecības ir padarījusi vēl ciešākas.

Psihoterapeitu komentārs

Aicināju psihoterapeitu Viktoru Ozoliņu iepazīties ar aprakstītajiem pieredzes stāstiem un pievienot komentāru. Lūk, tas: «Viedokļi ir tik dažādi, ka grūti spriest, vai tajos atrodama kāda likumsakarība. Kad uzdevu šo pašu jautājumu kolēģei, viņa, psiholoģe ar lielu darba pieredzi, atbildēja noteiktāk par daudziem forumu dalībniekiem: ja mūsdienās pārim viņu attiecības ir svarīgas, abi jebkurā gadījumā atradīs iespēju doties uz ārzemēm kopā, bet, ja šis pāris gadu vai ilgāk dzīvo atšķirti, tad viņu attiecībās, pat, ja saticīgās, ir kaut kas tāds, bez kā abi var iztikt.

Pats iedomājos, ka neraugoties uz ilgiem atšķirtības posmiem, ir sevišķi svarīgi, lai partneri varētu tikties un justies kopā vismaz dažos ģimenes dzīves posmos: piemēram, vēlīnos grūtniecības mēnešos, mazulim piedzimstot un neilgi pēc tam; arī smagāku zaudējumu brīžos, kad emocionālas tuvības un emocionālo saikņu drošības izjūta ir īpaši nepieciešama.

Psihoterapeits Aleksandrs Moškins sarunā pārsteidza mani ar nesaudzīgu, bet grūti apstrīdamu atziņu: ja vīrietis un sieviete ilgstoši dzīvo nosacīti divatā, t.i. faktiski atšķirti, tad, neraugoties uz draudzību un simpātijām, tās nav partneru un dzīvesbiedru attiecības. Tas ir kaut kas cits: bieži vien, pamatotas cerības un gaidas, ka reālas pāra attiecības vai ģimenes dzīve sāksies vai atsāksies. Taču pāra attiecības, atšķirībā no dzīves lielā attālumā vienam no otra, vienmēr ietver fizisku, tostarp seksuālu kontaktu, un saskaņotu rīkošanos ikdienā.»

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

20 cilvēki, kuriem nav vērts tērēt savu laiku

Kā sievietei sadzīvot ar novecošanu

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas