Spogulis

Stress un tā menedžments

Jēdziens stress ir viens no salīdzinoši nesen iepazītajiem, bet vēl jaunāks jēdziens ir stresa menedžments. Par to skaidrojumu sniedz praktiskā psiholoģe Evita Štāla (psihe.1w.lv, tālr.:  29125961).

Kaitīgais un nekaitīgais stress

Pēdējo gadu laikā par stresu un tā sekām runā arvien biežāk un cilvēki pēc palīdzības vēršas ar sūdzībām par bezmiegu, nemieru, psihosomatiskām saslimšanām. Pieaug pieprasījums pēc literatūras par pozitīvu domāšanu, pašiedvesmu, pēc dažādām ezotērikas grāmatām. Tas nozīmē, ka cilvēki ir apjautuši, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība. Uzņēmumi arvien biežāk aicina speciālistus, kuri vadītu dažādus treniņus stresa vadībā, pozitīvajā psiholoģijā.

Ko saucam par stresu? Jebkas, kas rada problēmas vai draudus mūsu labklājībai, ir stress. Citiem vārdiem sakot, stress ir vai nu ārējo apstākļu spiediens, vai arī tā izraisīta iekšēja spriedze. Katru dienu apspiestās dusmas un citi pārdzīvojumi uzkrājas organismā un rada emocionālu spriedzi. Ir arī tāds stress, kas vienkārši liek darboties, liek justies dzīvam, un tāds stress nāk tikai par labu. Citi pat mēdz teikt, ka bez stresa viņu dzīve būtu garlaicīga un iespējams pat bezjēdzīga. Taču, kad stress mazina mūsu garīgo vai fizisko veselību, tas kļūst bīstams.

Ja stress ir īslaicīgs, to var viegli pārvarēt, taču, ja tas ieilgst, tā iedarbība cilvēkam var būt postoša. Kā jau zināms, stress bieži vien ir tas, kas mazina organisma spēju pretoties dažādiem vīrusiem, jo tas grauj imūno sistēmu, līdz ar to iespējamība saslimt pieaug.

Daudzi autori iezīmē vēl kādu problēmu mēs ikdienā bieži vien lietojam vārdus, ka galva sāp no stresa, taču cilvēki to pieņem kā pašsaprotamu un simptomus kupē ar zālēm, nevis mēģina sev palīdzēt, lai organisms nebūtu savilkts ikdienas stresa dēļ.

Foto: istockphoto.com

Stresa simptomi

Simptomi, ko cilvēks piedzīvo stresa laikā, var būt atšķirīgi. Lūk, biežāk sastopamie:

  • Galvassāpes;

  • Gremošanas traucējumi;

  • Smaguma sajūta krūtīs;

  • Kamols kaklā;

  • Sāpes muguras lejasdaļā;

  • Hronisks aizcietējums;

  • Bezmiegs;

  • Krīze attiecībās (par stresu attiecībās var runāt, kad divi cilvēki jūt, ka viņu starpā ir mazinājusies sapratne. Viens partneris nevēlas vairs sarunāties, zaudē interesi par savstarpējo tuvību. Tas savukārt aizvaino laulāto draugu, un sākas apburtais loks. Aizvainojums ir iesēts, un attiecībās rodas plaisa);

  • Nepamatota rīcība;

  • Šaubas par sevi, vēlme padoties;

  • Sajūta, ka tu nevienam nepatīc;

  • Vājas koncentrēšanās spējas, aizmāršība;

  • Domu klejošana, apjukums;

  • Dusmas/viegla aizkaitināmība, bailes;

  • Trauksme;

  • Nelabuma sajūta. Iespējama arī vemšana;

  • Muskuļu saspringums, strauja elpošana;

  • Nogurums, nervozitāte;

  • Paaugstināta tieksme lietot alkoholu un smēķēt;

  • Izmaiņas ēšanas ieradumos;

  • Vispārējs panīkums dzīvē.

Daudzi cilvēki nespēj tik viegli likvidēt stresa cēloņus, taču, tos apzinādamies un iepazīdami, viņi vismaz var situāciju uzlabot.

Stresa profilakse un menedžments

Stresa menedžments nozīmē stresa vadību. Tas ietver sevī cilvēku profilaktiskas darbības, lai stress neradītu viņos negatīvas sekas. Katrs savu organismu un sevi pazīst vislabāk, tāpēc ir cilvēki, kuri jau gadu gaitā ir atraduši vislabāko veidu sev, kā atgūt iekšējo līdzsvaru. Tā var būt dejošana, peldēšana, mākslas terapija vai nodarbošanās ar zīmēšanu, gleznošanu, klusuma mirkļi, kad cilvēks kādu laiku atrodas klusumā, izslēdzot gan telefonu, datoru, TV, došanās pie dabas utt.

Būtiski ir atpazīt tās ķermeniskās reakcijas, kas liecina par stresa klātbūtni, lai saprastu brīdi, kad ir vajadzīga papildus atpūta vai kāds vienatnes mirklis. Ir paredzami, ja cilvēks strādā vairākos darbos, domā, kā nodrošināt savu ģimeni, uzņemas papildus pienākumus, vienā brīdī būs pazīmes, kas liecinās par emocionālo izdegšanu. Tāpēc ir svarīgi sabalansēt darba laiku un brīvo laiku, būtiski arī ģimenē izrunāties atklāti par savu labsajūtu un noteikti ir iespējams kopīgi atrast labākos risinājumus visai ģimenei.

Pozitīvā psiholoģija un pašpalīdzības paņēmieni

Pozitīvā psiholoģija daudz runā par dzīvesspēka stiprināšanu, līdz ar to stresa situācijās cilvēkam ir iekšējs resurss, lai šo situāciju izturētu, ir jau zināmi paņēmieni, ko tādā brīdī darīt, tāpēc to ir vieglāk arī izdzīvot.

Daži pašpalīdzības paņēmieni no pozitīvās psiholoģijas: (I.Boniwell, Lielbritānija)

  • atzinības izteikšana – mēģini vairākas reizes nedēļā izteikt kādam atzinību par viņa veikumu;

  • trīs labas lietas – katru dienu atrodi trīs lietas, kas tev asociējas ar pozitīvām emocijām;

  • apzināt spēcīgās puses sevī – ik dienu uz lapas uzraksti, kādu pozitīvo resursu esi sevī atklājis (piemēram, spēju otru uzklausīt, esmu draudzīgs);

  • ideālā ES noformulēšana – kas ir tās vērtības, ko tu gribi sevī attīstīt un kādas jau tev ir;

  • laipnības demonstrēšana – esi pieklājīgs;

  • pozitīvās atmiņas – koncentrējies uz atmiņām, kas tevi iepriecina, tādējādi paaugstinot labizjūtu;

  • vingrināšanās atslābināties (meditācijas, joga, elpošana utml.);

  • savu izmaiņu apraksts – pieraksti, ko tu esi novērojis pa šo laiku pie sevis, kopš pielieto pozitīvās psiholoģijas pašpalīdzības paņēmienus.

Pašpalīdzības metodēm stresa vadībā ir milzīgs potenciāls. Vingrinājumi ir salīdzinoši viegli lietojami, tomēr var būt reizes, kad jums vajadzīga cita veida palīdzība, tad jāvēršas pie speciālistiem, kuri var profesionāli palīdzēt. Lai palīdzētu izlemt, vai nepieciešama papildus palīdzība, daži jautājumi, ko varat sev uzdot un tad pieņemt lēmumu:

Vai problēma patiešām ir stress? Dažreiz cilvēki pārāk ātri vaino stresu, ja tie jūtas noguruši, vai viņus piemeklē muguras sāpes, vai radušies miega traucējumi. Tad reizēm der sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai konstatētu fiziskos iemeslus šiem simptomiem.
Vai tas nav kas vairāk kā tikai stress? Iespējams, jūs saskaraties ar psiholoģiskām grūtībām, kas ir daudz sarežģītākas par stresu. Ja jums ir bieži nomākts garastāvoklis, arvien biežāk izjūtat paniku, vai ir radušās bailes par to, ka kaut kas var slikts notikt, tad noteikti konsultējieties ar ārstu vai psihoterapeitu, kuri vislabāk zinās, kā šajā situācijā jums var palīdzēt, lai jūs atkal justos labi.

Vai jums ir nepieciešama kādi tehniskie materiāli? Tehniskā palīdzība var izpausties kā nepieciešamība pēc papildus materiāliem, tā var būt kāda specifiska literatūra vai video, konsultācijas ar ekspertiem, kas pielieto šīs metodes kā stresa vadības elementus. Piemēram, Džeina un Mimī Norlandas “Mazais stresa terapeits” ir pozitīva, asprātīga un ļoti viegli lasāma grāmatiņa.

Atgādinājums vēlreiz – stress ne vienmēr ir kaitīgs

Tādu profesiju pārstāvji kā mākslinieki, sportisti un dejotāji nevarētu pārliecinoši uzstāties, ja vispār nejustu stresu. Adrenalīns ir nepieciešams, lai tas, ko dari, izskatītos efektīvi un pārliecinoši. Adrenalīns rodas kā reakcija uz stresu, tas paātrina elpošanu un sirdsdarbību. Šo enerģijas pieplūdumu var izmantot kā palīgu.

Būtu svarīgi no stresa arī ikdienas dzīvē paņemt labāko, proti, izjust stresu kā patīkamu asumu, kas veicina pārliecību par savām personiskajām uzvarām. Tāpēc būtiska ir pozitīva nostāja un pietiekami daudz pašcieņas. Jau daudz autoru runā par pozitīvo domāšanu un to iedarbību uz cilvēka pašizjūtu. Svarīgi ir cilvēkam saprast, ka dzīves jomas ir savstarpēji saistītas, tu nevari uzlabot tikai vienu atsevišķu, tāpēc svarīgi ir sevi audzināt un censties izvairīties no negācijām savā dzīvē, rūpēties apzināti par savu labizjūtu, lai ikdiena sagādā pozitīvas emocijas.

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Kā satikt savu īsto dzīvesdraugu – vēlmju vizualizācija

Bioloģiskā pulksteņa ietekme

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas