Spogulis

Emociju izpausmes seksa laikā

Parunā teiks, ka labs sekss esot tāds, pēc kura uzpīpēt ejot pat kaimiņi. Savukārt kautrīgi cilvēki bieži vien savas emocijas neizpauž, tai skaitā – arī seksā. Kā būtu labāk un citus jautājumus par šo tēmu uzdevām seksologam un psihoterapeitam Dainim Balodim.

Vai pareizi teikt, ka vienam cilvēkam pēc sava rakstura prasās skaļi izpausties seksā, bet citam neprasās un nevar teikt, ka viņš ir atturīgs, kautrīgs utml, vienkārši viņš tādā veidā savas emocijas nepauž.

Cilvēki ir dažādi – ekstraverti un introverti, tāpat izpausmes seksā var būt dažādas – vairāk vērstas uz ārieni, skaļākas vai vērstas uz iekšieni, bet tas nenozīmē, ka mazāk spēcīgas. Laikam gan ir jāpieņem katra cilvēka individualitāte un nav jācenšās viņu pārtaisīt.

Foto: istockphoto.com

Ko darīt, ja otram par to klusāko partneri šķiet – es viņu neapmierinu?

Runāt par to, ko es jūtu, kas mani satrauc, ko es nesaprotu, ko es vēlos. Pieņemt, ka otrs cilvēks negrib tevi apmānīt, samelot, bet viņam ir labi arī ar mērenām ārējām izpausmēm vai praktiski vispār bez tām.

Esot tādi gadījumi, kad cilvēks tikai iedomājas, ka otram tas varētu patikt un tad sāk izpausties pārspīlēti. Vai arī – viens pie tā pierod un pēc tam vairs nevar bez tā iztikt, ka otrs skaļi pauž emocijas.

Iedomas, ka otrs ko grib, bieži ir sliktas komunikācijas sekas, kad mums ir problēmas tieši pajautāt, ko otrs cilvēks no manis vēlas, arī seksā, un tad ir jāsaprot vai es arī to vēlos vai nē, vai varu realizēt vai nē. Bet arī tas ir sarunu rezultātā risināms. Vairāk jārunā, tad arī būs lielāka skaidrība par rīcību.

Vēl viens emociju izpausmes seksa laikā aspekts ir pieklājība pret kaimiņiem… Cāļa forumā kāda dalībniece vaicāja padomu, kā lai pasaka kaimiņiem, lai viņi ar seksu nodarbotos klusāk, jo troksnis reāli traucē gulēt un arī kauns no meitas un vīra.

Troksnis, kas traucē, ir troksnis, kas ir jānovērš, neatkarīgi no iemesla, kā tas rodas – televizors, radio, ballīte vai seksuālas darbības. Rīcība arī ir tieši tāda pati, teikt kaimiņam, ka šīs skaņas traucē, saukt municipālo policiju galu galā, ja nevar tikt galā paši pa labam. Neredzu par ko vajadzētu kaunēties, ja kaimiņam kauna kā tāda nav. Ja ir kauns, tad varbūt arī vajag meklēt kādus citus ceļus, lai izvairītos no sava kauna. Bet varbūt labāk pajautāt sev par ko tad es kaunos?

Padomi un idejas no foruma:

Interesanti ir tas, ka šķietami vienkāršākie varianti (kā daži to nosauca – normāla, parasta rīcība), kas pirmie iešaujas prātā – piedauzīt pie sienas vai satiekot kaimiņus pateikt, lai ciena apkārtējos un dara to klusāk, daudziem nelikās pieņemami, jo viņi kautrējās tā rīkoties. Kaimiņiem nav kauns traucēt citus, bet traucētie kautrējas? Ja arī sadūšotos pateikt, tad tikai pagalmā, nejauši satiekot kaimiņu sievu. Vīram būtu lielāks kauns to teikt. Notikuma laikā doties uz dzīvokli un pateikt, lai pārtrauc kaimiņu miera traucēšanu spētu retais, ja nu vienīgi viņu bērns pamostos brēcošs un nevarētu vairs aizmigt.

Diskusijas dalībnieki izteica daudz citus padomus, sākot no skaņas efektu (ierakstīt viņu skaņas un pēc tam skaļi atskaņot, atdarināt, pūst hokeja fanu taurē utt.) pielietošanas līdz ziņošanai policijai par aizdomām, ka kaimiņu dzīvoklī regulāri notiek vardarbība un spīdzināšana.

Citas oriģinālas idejas lietot ausu aizbāžņus; iemest vēstuli pastkastē vai pielīmēt pie durvīm; zvanīt viņiem pie durvīm, kad process jau ir uzsācies un tad laisties lapās; aizsūtīt bērnu kaimiņu tantei pajautāt, vai viņu sit, ka tik skaļi kliedz; iemest pastkastē izprintētu kamasutras pozu un zem tās uzdrukāts pārsvītrots skaņas signāls.

Vēl viens aspekts ko paskaidrot saviem mazajiem bērniem, ja viņi pat aizmigt nevar šo skaņu dēļ.

Laikam skaidrot bērniem skaņu izcelsmi, atbilstoši bērna vecumam, bet arī mēģināt panākt, lai kaimiņi netraucē, ja nerod risinājumu – pārkārtot istabas, lai bērni nebūtu kontaktā.

Kā ar runāšanu seksa laikā? Dzirdēts, ka sievietes saka – vienīgais jautājums, ko negribu dzirdēt gultā ir – vai Tev bija labi.

Mēs esam pārāk orgasma orientēti, katrs saprotot ar to ko savu vai sekojot kādiem vispārpieņemtiem (bet ne obligātiem) standartiem, kas apvienojas ar nepārliecinātību par savu labumu un vērtību, šaubām, vai es esmu pietiekoši labs (laba), kas kopā arī liek uzdot šādus jautājumus. Varbūt šaubas tomēr ir jāatmet un jānovērtē tas, kas bija, nevis jāuztraucas par to, kas nebija. Pareizāk būtu teikt „man ļoti patika” vai kā līdzīgi.

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Sekss ir labs, sekss ir labs...

Anālais sekss - par to, ko skaļi neapspriež

Par privāto dzīvi un savstarpējām attiecībām varat aprunāties Cāļa forumos

Par "to"

Attiecības un psiholoģija