Spogulis

Intervija. Es piepildīju savu sapni - man palielināja krūtis

Kāda plastiskā operācija Tev ir veikta?

Krūšu palielināšana.

Kāpēc nolēmi to darīt?

Kāpēc? To var nosaukt vienā vārdā- kompleksi! Jau pusaudžu gados ļoti pārdzīvoju, ka citas meitenes palika sievišķīgākas, bet es praktiski nemainījos, vēl tagad atceros kā meitenes apsprieda krūšturu iegādi un skaļi sprieda- redz CITAS gan polsterējās ar vati! Īstenībā jau ari es iztrūkstošo tukšumu piepildīju ar vati, un meiteņu teiktais šausmīgi ķērās pie sirds. Ir pagājuši 15 gadi, bet TĀS sajūtas aizmirst nevar...

Vēlāk šis komplekss stipri vien traucēja arī intīmajā dzīvē, jutos sasaistīta, nereti ienāca prātā doma,  ka es nemaz tik labi neizskatos – jā ar prātu jau sapratu, ka mans vīrietis mani mīl tādu kāda esmu ,bet...lai patiktu citiem, cilvēkam vispirms ir jāpatīk sev pašam. Cerēju, ka pēc bērna piedzimšanas situācija mainīsies, diemžēl šīs cerības nepiepildījās - skatoties uz sevi spogulī redzēju pusaudzi. Krūšu dēļ nekad nepiedalījos pasākumos, kuros bija plānota pirts, jo peldkostīms ar polsterīšiem neglāba situāciju, tinos dvielī, bet tas jau neturas „uz nekā”! Tāpēc pirtis kā izklaidi atmetu. Krekliņi ar lencītēm bija nesasniedzams sapnis, plānas vasaras kleitiņas, „plikāka” piegriezuma vakarkleita- tas nebija priekš manis, jo ne visam var pavilkt apakšā nopolsterētu krūšturi! Pēdējā laikā sāku apzināties, ka situācija paliek arvien smagāka, jo veselības dēļ ģimenes ārste ieteica apmeklēt manuālo terapeitu- es to nedarīju, nevarēju un viss! Mani tā doma vien iedzina stresā- bez krūštura noteikti neiešu, ja būšu ar krūšturi tad būs 100% redzams, ka tie ir tikai un vienīgi polsteri un ja vēl procedūras laikā tie polsteri noslīd nost no mana ”nekā”. Protams, ārstam ir vienaldzīgas manas proporcijas, es viņa rokās un acīs esmu pacients, bet MAN no tā vieglāk nepaliek! Bet to spēj saprast tikai tās sievietes, kuras dzīvo ar līdzīgām izjūtam!

Kur to darīji? Pie kāda ārsta?

Es izvēlējos Veselības centru 4, konkrēti dakteri Rodki, internetā atradu labas atsauksmes, aizgāju uz konsultāciju un sapratu, ka viss būs kārtība! Dakteri likās ļoti saprotoša, es pilnībā paļāvos uz viņas ietikumiem – par implanta veidu, izmēru un griezuma vietu. Mans vienīgais nosacījums bija - lai izskatās dabīgi, apzinājos , ka es negribu „arbūzus” bet krūtis, kas būs proporcionālas manam augumam.

Vai operācija bija sarežģīta?

Grūti pateikt. Man nav ar ko salīdzināt, vienīgi TV pārvērtību šovos redzētais. TV sievietes izskatās un runā tā, it kā viņām vilciens būtu pārbraucis pāri, man tik traki nebija. Pēc operācijas ļoti ātri biju „uz pekām”, jau pēc pāris stundām iedzēru kafiju, paskatījos TV, un... taustīju sevi un nespēju noticēt, ka ar mani TAS beidzot ir noticis....varbūt tas prieks bija kā dopings, un tāpēc man bija tik viegli? Liela nozīme ir arī pēcoperācijas apkopei - ja man pašai būtu ar visu jātiek galā, noteikti justos daudz sliktāk, bet mani aprūpēja ļoti jauka māsiņa, palīdzēja piecelties, atnesa ēst, aprūpēja un apčubināja. Mājās ļoti palīdzēja vīrs un bērni.

Cik naudas ieguldīji šajā pasākumā?      

Pirms operācijas vajadzēja uztaisīt analīzes, ja to dara ar ģimenes ārsta norīkojumu, tad izmaksas ir ļoti mazas, man tādas iespējas nebija, tāpēc maksāju pilnu summu- apmēram 20 Ls (analīzes , EKG, plaušu caurskate) . Vēl ir nepieciešama ginekologa izziņa, tātad vizīte, analīzes. Šeit gan cenas stipri atšķiras, es samaksāju 10 Ls. Operācija maksāja 1400 Ls , šajā cenā bija iekļauts viss - gan viena diena slimnīcā, zāles, aprūpe, ēšana tāpēc citu izdevumu slimnīcā nebija. Pēc operācijas nopirku antibiotikas un pretsāpju līdzekļus 10-15Ls, un speciālu smērīti rētām 20 Ls.

Kādi bija pēcoperācijas pasākumi (pārsiešanas, kas jāievēro, no kā jāizvairās)        

Pēc operācijas tiku ietīta elastīgajā saitē un pirmā pārsiešana bija nākamajā dienā, pēc tam uz pārsiešanu jāierodas pēc dažām dienām. Mājas centos neko nedarīt – pirmkārt sevi jāsaudzē, nevar vicināties ar rokām, celt, stumt un darīt citas darbības ar fizisku piepūli - otrkārt pati arī labāk jutos guļus stāvoklī. Pirmo nedēļu jāstaigā apsaitētai ar elastīgo saiti, vēlāk ārste atļāva nēsāt bez vīļu krūšturīti + nelielu saitīti, kas nostiprina implantus savā vietā, un gulēt uz sāniem (sākumā tas nebija īpaši patīkami, tāpēc nebija nekāda vēlēšanās grozīties) . Pēc 10 dienām atkal devos uz VC4 izņemt diegus (no bailēm biju stīva, bet izrādījās ,ka tur nekā traka nav!) un nu jau drīkstu nēsāt parastu krūšturi, ar stīpiņu- lai masētu rētas (man griezums ir izdarīts zem krūts). Tagad katru dienu 30 minūtes jāvelta sev – jātaisa masāža. Dakterīte teica, ka labi būtu ja vīrs palīdzētu, bet jūtu ,ka manējais vel nav tam gatavs, viņš man palīdz kā vien var, bet nav izteicis vēlēšanos pamasēt, nu lai, viņam tak arī jāaprod, un es laikam arī baidītos- nodarīt pāri, izdarīt nepareizi utt.

Pastāsti par sajūtām. Fiziskajām un garīgajām pēc šīs operācijas.                                             

Pirmās sajūtas jau ir PIRMS operācijas-ar nepacietību gaidīju nolikto datumu, priecājos par to, ka esmu izšķīrusies par labu šim solim, rēķināju dienas –cik vēl palikušas, bet jo tā diena tuvojās jo mans prieks mainījās ar bailēm. Pēkšņi sāku baidīties, ka es varētu nepamosties no narkozes....pēdējais vakars mājās bija vistrakākais, skatījos uz bērniem un kritu panikā... pa galvu maisījās doma- un ja nu? Centos saņemties un nedomāt par to. No rīta slimnīcā man iedeva nomierinošu tableti, parunājos ar anesteziologu un iestājas miers..                                  

PĒC operācijas pirmajā dienā bija absolūta neticība tam , ka tas tiešām notiek ar mani! Uz zemes atgriezos tad, kad nevarēju uzvilkt bikses kājas un bez māsiņas palīdzības nedabūju rokas jakas piedurknēs...Emocijām bagātākais brīdis bija pirmā pārsiešana, kad māsiņa noņēma elastīgo saiti un es        pirmo reizi sevi ieraudzīju...nespēju valdīt asaras! Beidzot sapnis bija piepildījies! Mājās ierados laimīga, bija sajūta, ka tagad esmu pilnīgi cits cilvēks līdz sapratu, ka bez vīra nevaru neko padarīt - kafija bija augšējā plauktā- aizsniegt nevar jo stiepties un sniegties uz augšu nedrīkst, matu suka aizkrita aiz skapīša - ārā dabūt nevar - pieliekties grūti un sāk just sāpes, matus izmazgāt arī nevar- te palīgā nāca 7 gadīgā meitiņa-emocionāli tas bija grūti... divas dienas braši turējos, bet tad gan apraudājos... varbūt tāda veidā atbrīvojos no stresa, varbūt vienkārši grūti bija pieņemt to, ka tu esi atkarīgs no citiem cilvēkiem...grūti pateikt, bet kad paraudāju –palika vieglāk, un tagad vairs „melnie” nav uznākuši, ar katru dienu jūtos labāk             

Pirmā nedēļa fiziski bija visgrūtākā - nevaru teikt, ka man ļoti sāpēja, tomēr sajūta bija tāda it kā būtu lauztas ribas, no gultas augšā brīžam netiku- nācās saukt kādu palīgā, bija nepatīkami kustināt rokas, lauza muguru. Jutos nosaitēta kā faraons, bet zem saitēm viss niezēja un jo vairāk par to domāju jo trakāk niezēja, naktīs bija grūti pagulēt, jo es parasti guļu uz vēdera, bet tagad nācās gulēt tikai uz muguras, tāpēc no rītiem cēlos ar stīvu, nogulētu muguru. Šausmīgi gribējās nomazgāties dušā, kad daktere to atļāva, es stundu sēdēju vannā un nenācu ārā . Otrā nedēļā jau sāka palikt vieglāk, ribas nesāp, tikai muguru šad un tad lauž, naktīs var mierīgi gulēt. Un visas mocības atsver tā fantastiskā sajūta- es labi izskatos!!!! Bez kompleksiem un stresiem iegāju veļas veikalā un pirmo reizi mūžā es varēju izvēlēties veļu - tādu kāda man patīk!!! Sapirkos tā kārtīgi! Super!!! Vienīgi visi krūšturi ,kurus paņēmu pielaikot ,bija par mazu , laikam jau iekšēji vēl neesmu apradusi ar saviem gabarītiem. Un ārēji arī! Nespēju normāli paiet garām spogulim, man noteikti ir uz sevi jāpaskatās.

Vai esi pilnībā apmierināta ar rezultātu?

Viennozīmīgi –jā! Ārēji man patīk dakteres radītais iznākums. Iekšēji es lidinos pusmetru no zemes un pats galvenais - es sev patīku!!!!!

Kādos gadījumos ieteiktu to darīt citiem?

Ja problēma traucē pilnvērtīgi justies, tad noteikti vajag šo problēmu risināt! Protams, lielākas krūtis neatrisinās nesaskaņas ar vīru, un neatjaunos mīlestību, tur, kur tā ir beigusies, BET ja sieviete jūtas nelaimīga, neglīta, sasaistīta, kompleksaina- tas viss tomēr atstāj iespaidu uz attiecībām ar apkārtējiem cilvēkiem! Un ja to visu var mainīt pāris stundu laikā!!! Tā tik tiešām ir fantastiska sajūta – būt ar sevi apmierinātai!!! Es katrā ziņā to novēlu visām sievietēm, jo mēs visas taču gribam būt skaistas ! Daudzas sievietes attur nebūt ne mazā naudas summa, kura jāmaksā par operāciju, bet tagad taču ir iespējami līzingi, arī medicīnā.

Citi interesanti raksti

Krūtis pirms un pēc mazuļa piedzimšanas

Lietainā laika stilīgais aksesuārs - lietussargs

Par skaistumkopšanu un veselību varat aprunāties Cāļa forumos

Veselība

Skaistums