Zaļie kokteiļi
Pumpuri, jaunie dzinumi, zaļās lapiņas un citas pavasara veltes ir bioloģiski aktīvas un dzīvības spēka pilnas, tāpēc cilvēkiem noderīgas, lai palīdzētu atgūt spēkus pēc garās ziemas. Dabas veltes var saglabāt un vēlāk lietot vai nu atsevišķi, vai kopā ar tajā brīdī pieejamajiem dārzeņiem un augļiem.
Pieredzē dalās Kristīne Kreicberga – veģetāriete, kuras ēdienkartē zaļie kokteiļi bijuši pēdējos 5–6 gadus.
Zaļie kokteiļi – svaigēšanas sastāvdaļa
Kristīnei interese par zaļajiem kokteiļiem radusies tad, kad viņa uzzinājusi par svaigēšanu. Viņa vēlējusies atrast to, kas viņai vislabāk der, un viena no derīgākajām Kristīnes ēdienkartes sastāvdaļām ir no svaigēšanas piekritējiem pārņemtie zaļie kokteiļi.
Vēl nesen viņa uzskatījusi, ka zaļumiem ir tikai garšvielu vai piedevu vērtība, un ne prātā nav nācis, ka tajos ir kas vairāk. Pārsteidzoša likusies svaigēdāju aktīvistes Viktorijas Butenko (www.rawfamily.com) propagandētā zaļo augu nozīme uzturā un veselībā. Kristīne intereses pēc no plaukta paņēma padomju laika ārstniecības augu grāmatas. Viņa sāka pētīt dažādu augu, kuri līdz šim uzskatīti par piemērotiem ēdienu aromatizēšanai vai dekorēšanai, sastāvu.
Zaļumi – vitamīnu un citu dārgumu krātuve
Pārsteidzošs bijis atklājums, ka zaļumi, zaļie lapu dārzeņi un savvaļas augu lapas un laksti ir vesela uzturvielu, vitamīnu un minerālvielu krātuve. Piemēram, 1976. gadā izdotajā A. Pētersones grāmatā «Ārstniecības augi» lasāms, ka parastie lapu salāti satur olbaltumvielas, cukurus, taukvielas, minerālvielas (kāliju, dzelzi, fosforu, magniju, nātriju, kalciju, varu, jodu, kobaltu, molibdēnu, cinku), riboflavīnu, tiamīnu, tokoferolus, karotīnus, askorbīnskābi, nikotīnskābi, bioflavonīdus un fermentus.
- Foto: istockphoto.com
Izrādās, ka organisms no zaļajiem augiem iegūtās olbaltumvielas asimilē labāk nekā no pākšaugiem iegūtās. Nemaz nerunājot par zaļajos augos esošā hlorofila spējām uzlabot asins sastāvu un labvēlīgi ietekmēt šūnu aizsardzības un atjaunošanās spējas. Zaļie augi palīdz arī attīrīt organismu un atbrīvot to no skābēm. Viens atklājums pēc otra.
Ar ko zaļie kokteiļi labāki par zaļumiem parastā veidā
Lai izmantotu visas zaļo augu labās īpašības, tie jāatbrīvo no celulozes šūnapvalka. Ēdot zaļos produktus tradicionālā veidā, tiek atbrīvotas salīdzinoši maz šūnu. Nav slikti visu zaļo ēst tāpat vien – salātos vai uz maizes, – arī tas ir vajadzīgs. Tomēr zaļie kokteiļi, izmantojot nelielu daudzumu zaļumu, pozitīvi ietekmē organismu, turklāt ir iespēja uzlabot garšu.
Zaļais kokteilis ikdienā
Iepriekš minēto iemeslu dēļ Kristīne savā ikdienā ir ieviesusi zaļo kokteili. «Man tas kalpo kā dabīgs enerģijas dzēriens pirms brokastīm vai, pareizāk sakot, kā brokastu pirmais ēdiens,» viņa stāsta.
Kristīnes zaļais kokteilis sastāv no zaļumiem/diedzējumiem, ogām/augļiem un ūdens/dabīgajām sulām.
Pilsētniekam zaļumi ir nopietns izaicinājums. Kad nav citas izejas, Kristīne lielveikalā nopērk zaļos lapu salātus vai seleriju kātus. Vasarā viņa tirgū pērk lapu salātus un seleriju lapas. Ja pa retam izdodas paciemoties laukos, tad salasa savvaļas augus. Par ceļvedi kalpo S. Amatas, R. Bērziņas-Bērzītes grāmata «Aizslēposim pēc avotkresēm», D. Švīkules grāmatas «Veselīgākās zāļu tējas» un «Kas kādā slimībā jāēd». Tās sniedz informāciju par to, ko un kad lasīt.
Daži no grāmatās minētajiem augiem: upeņu un liepu pumpuri, nātru, gārseņu, gaiļbiksīšu, pieneņu un pelašķu jaunās lapiņas, virza, ķeraiņu madara. Protams, jāpazīst gan tas, ko lasām, gan arī jāzina, vai konkrētais cilvēks konkrēto augu drīkst lietot (un cik daudz lietot). Savāktos augus var uzglabāt gan saldētavā, gan kaltētus.
- Foto: istockphoto.com
Vēl viens pilsētniekam pieejams zaļumu avots ir lodžija vai palodze. Ziemā viens no ērtākajiem zaļumu iegūšanas veidiem ir audzēt kviešu zelmeni. Ik pa laikam zemā kastē jāiesēj kviešu graudi, kad izaugusi 10–15 cm gara «zālīte», to var griezt nost un pievienot kokteilim.
Vēl viens zaļā kokteiļa zaļums ir kaņepju lapas. Ziemā, līdzīgi kā kviešu zelmeni, var audzēt arī kaņepju zelmeni un likt kokteilī. Vasarā uz lodžijas lielā puķu podā iesēj divas vai trīs kaņepes, tās izaug garākas par pašu sējēju. Katru rītu kokteilī var ielikt vienu lapu.
Bezizejas situācijā internetā vai eko veikalos var nopirkt spirulīnas vai hlorellas aļģu pulveri (tās pieejamas arī presētas tabletēs).
Kā uzlabot zaļā kokteiļa garšu
Lai dažādotu un uzlabotu garšu, kokteilim vislabāk pievienot sezonas augļus un ogas. Vasarā Kristīne kokteilim pievieno tirgū pirktus vietējos augļus un ogas. Saldumam – banānus vai žāvētas dateles. Rudenī blenderē arbūzu ar visām sēklām, ziemā – saldētas ogas. Lai zaļais kokteilis sniegtu vēl vairāk enerģijas un labuma, reizēm tam pievieno diedzētus graudus. Beigās pielej nedaudz ūdens. Ja kokteilī ir arbūzs, tad ūdeni nelej. Pavasarī ūdens vietā var liet bērzu vai kļavu sulu.
Vēl viens variants zaļajam kokteilim ir svaigēdāju «zupa». Vasaras karstumā tā ir aukstās zupas variācija. Pamatā izmanto gurķus vai cukini (vislabāk ar mizu, ja zināms, ka nav samigloti ar indēm), liek klāt zaļumus, nedaudz ķiploku. Blenderī samaļ, pievieno tomāta gabaliņus, bazilika lapiņas, kādu diedzējumu, dažus ciedru riekstus vai saulespuķu sēklas. Protams, iespējami dažādi varianti pēc katra gaumes un iespējām.
Pieredze no forumiem
«Janvārim – apelsīns, kivi, banāns, selerijas kāts, spināti, zaļā paprika, ledus salātu lapas un izdiedzēti kviešu un redīsu graudiņi.»
«Rīta kokteilis februārim – saldētas zemenes, nedaudz spinātu, piparmētru lapu, medus, ūdens. Man uzdāvināja divus toverus ar saldētām nātrēm, tagad esmu sajūsmā par kokteili, kura sastāvā ir nātres, saldētas jāņogas, upenes, banāns un ūdens.»
«Maija kokteilis – banāns, divi kivi, gārsa, melleņu lapas, nedaudz egļu dzinumu.»
«Kokteilis augustam – sauja dārzā noplūktu nezāļu, avokado, daži āboli, mazdrusciņ medus, kokosriekstu piena un ūdens. Pēc eksperimentiem sapratu, ka kokosriekstu pienu vajag ļoti maz, citādāk sanāk pārāk trekns.»
«Sauja upeņu, viens mazs bumbieris, tam klāt upeņu lapas, gārsa, pienenes un dažas piparmētru lapiņas.»
«Kokteilis no salātu lapām, tomātiem, kivi un dillēm.»
«Gards kokteilis – mango, mazliet jāņogu, ķirbis, diedzēti rudzi, Ķīnas kāposts.»
«Mans pirmais kokteilis – ķirbis, sarkanais apelsīns, dzērvenes, Ķīnas kāposts, nedaudz diedzētu rudzu un kaltēta timiāna.»
«Salasīju gārsu, nātres, ceļtekas, raudeni, meža zemeņu lapas un āboliņa lapas, pieneņu lapas un neizplaukušos ziedus. Sākumā visu blenderēju kopā ar banānu, bet ar laiku banāns apnicis, negribas tik saldu. Man patīk bumbieris, apelsīns, pērn sasaldētās zemenes (protams, visam klāt zaļumi, lieku divas reizes vairāk nekā augļus) un «sāļie varianti»: tomāts, gurķis, zaļumi.»
«Man patīk nātres, spināti, dilles un skābenes. Izmantoju arī avokado, gurķi, tomātu, baziliku, dārzeņu sulas (seleriju un skābeņu ir laba).»
«Man patīk šāds dzelzs kokteilis – viena glāze biešu sulas, sauja skābeņu un dilles.»
«Mans pusdienu «pusotrs litrs» šodien sastāvēja no diviem tomātiem, viena avokado, vienas zaļo salātu galvas, diviem redīsiem ar visām lapām, dillēm, pētersīļiem, spinātiem un mazdrusciņ ūdens un sāls. Sātīgi.»
«Iesākumā var izmantot kaut vai bumbieri, banānu, zaļo salātu lapas un nedaudz diļļu. Vai arī ābolu, bumbieri un skābenes. Sanāk vienkārši kokteiļi bez specifiskās zaļumu garšas, kas daudziem nepatīk. Augļiem un/vai ogām jābūt vismaz 60 %, un pārējo sastāvu veido zaļumi. Kamēr cilvēks pie šādiem kokteiļiem nav pieradis, zaļumus proporcionāli var likt arī mazāk un daudzumu pamazām palielināt.»
«Šodien sabrūvēju seleriju kātus ar mellenēm un banāniem. Savdabīgi, bet svaigi un atspirdzinoši.»
«Arbūzs ar visām sēkliņām kopā ar seleriju kātiem.»
«Pusdienās arbūzs ar visām sēkliņām, mellenes, banāni, zaļie lapu salāti. Šķidrs un salds.»
«Salāti, lapu selerijas, banāni, avokado, mellenes.»
«Mans pirmais eksperimentālais kokteilis sastāvēja no ķirbja, skābenēm, pienenēm, salātlapas un pāris bazilika lapiņām. Izskatījās drausmīgi, bet garšoja ļoti labi.»
Iveta Odiņa
Citi noderīgi raksti
Atkarība no saldumiem. Kā pret to cīnīties?
Mūsdienu pasaules brīnums - hormonālā kontracepcijas tablete